Neaprakstami, bet es mēģināšu... Piektdiena bija tik ļoti fun, ka es jau divas dienas jūtos vienkārši laimīgs un viss sarežģītais ir kaut kur atkāpies kā tāls un mazsvarīgs. Diena iesākās Centrāltirgū un Latgalītē, mēs pirkām visu, kas piesaistīja uzmanību - nozīmītes par 20 sant. antikvariātā, visādas lietiņas Latgalītē. Tagad varu lepni nēsāt nozīmīti "GRUZOVIK GAZ-66" :D Atradu arī vienu savu sapņu lietiņu - trijstūra prizmu par 50 sant. Heh, Latgalīte ir īpaša vide, nevaru beigt par to jūsmot. Kaudžu kaudzes ar visādām lietām, dušas caurule blakus bērnu datorkrēslam ar rozā dinozauriņiem, padomju akusitskajai ģitārai, datora monitoram, Staļina portretam, ieskatoties tur dziļāk, visā kaudzē, tur ir VW busiņš!!! kaudzē!!! iekrāmēts. nejauši nāk prātā doma, ka cenu varētu nokaulēt līdz 1,50ls un vēl dabūt komplektā Ļeņina galvas ģipša atlējumu, vismaz tas būtu īsti latgalītes stilā :D Lai nu kā, savācām kaudzēm ar visādu interesting stuff. Mētra tika pie hobita cienīgas pīpes, bet Iļja vienu brīdi jau izskatījās iefiltrējies vietējā sabiedrībā un "kārtoja lietas", ejot kaut kur, iedodot kādam naudu, samainot kādam kaut ko - līdz beigās atgriezās ar pionieru kaklautu un vēl kaut kādam lietiņām, kas piederas pie tā tērpa. Ak jā, arī ar Zippo šķiltavām par 1,50Ls, vecām, bet strādājošām, vērtība vismaz 25ls, šķiet. Kad domāju, ka neko fantastisku sev neatradīšu, pēdējā brīdī Andris norādīja uz vienu shiny object, kas izrādījās Jack Daniels blašķīte 3Ls vērtībā. Jēij! Tagad kaut kur jāuzpilda :D Cita latgalītes epizode - viens pārdevējs, ieraudzījis Mētru (kura staigā basām kājām, kad vien var, viņai todien vispār apavi nebija līdzi, kā parasti:) ), nosmēja - ei, ģevuška, tur tālāk kurpes arī pārdod :D

Part Two. Pasēdēšana tajā pļaviņā, kur es dzīvoju - ak jel, cik labi... Sēdēt zālītē, dzert alu, cept desas (+1 veģetārietis ēd marinētas sēnes un cep pelnos kartupeļus), skan bītli, CCR, The Who un citi labumi (mana vecāmāte bija ļoti izbrīnīta, ka dzeram alu no pudelēm, es gan biju ārkārtīgi izbrīnīts par šo izbrīnu...:D). 3 ģitāras = mazliet guitar jam, kaut gan Iļja visiem liek sarauties maziņiem ar savām ģitārprasmēm :D Pirmo reizi mūžā spēlēju tā, ka atvadījos no pirmās stīgas, kuru izdevās kaut kā uzsiet atpakaļ, nostiprinot pie tilta. Kādu laiku turēsies, bet tomēr steidzami jābrauc pēc jaunas stīgas.


 Jāaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa...


(Hmm, izlasīju Beigbedera grāmatu "Romantiskais egoists". Heh, gandrīz vai par mani:D Ne gluži instrukcija manam prātam, bet tā parasti gadās - kādai dzīves situācijai vienmēr uzrodas atbilstošā grāmata, šoreiz tā ir šī. Kaut kas jau tur ļoti sakrīt. Tie divi, kas ir manī, kuriem vajadzētu sadzīvot...)

mūzika pret skumju apziņas stāvokli.instrukcija.
1.jāsak ar to, kas visvairāk griež un dur tevī iekšā un liek skatīties kaut kur tālumā pa logu
2.jāļauj playlistei virzīties kaut kur apkārt tam pirmajam
3.jāseko asociācijām, nejaušībām
4.tas var ievilkties uz ilgām stundām, vai pēkšņi atskanēs John Lee Hooker - One Bourbon, One Scotch, One Beer un tu padomāsi, ka viss varbūt nemaz nav tik draņķīgi
5.kļūs mazliet labāk, bet mūzika, šķiet, nemainīsies visu vakaru
6.notiks kaut kas spontāni jauks un sagribēsies muzikāli paārdīties, piemēram, ar Ramones, no kuriem, izrādās, man pilnīgi nekā nav
7.emm, tad jau redzēs/dzirdēs


jāklausās, līdz kādiem apziņas stāvokļiem mūzika mani aizvedīs

ē, man būs atvestais vīns no zemes, kur tas ir lētāks par ūdeni - Ungārijas :D

Sestdiena - 2h guitars'n'fun, bet nevienam negribas iet mājās... Tad nu ātri top pirts un pēc pusnakts iestājas arī dvieļu diena ( http://www.towelday.kojv.net/ ), kas tiek atzīmēta kā...hmm, dvieļu dienai pienākas. Jautri bija arī no Mārupes divos naktī dzīties uz Āgenskalnu pēc publikas pieprasītām divām 2litru pudelēm Rubeņa alus, ar maiņām minot pedāļus vai skrienot blakus, trešais variants - sēžot uz rāmja un jūtoties kā tādam hobitam no, šajā variantā, "Turp un Atpakaļ pēc Alkohola":D

Vecrīgā astoņos no rīta iznāca lieliska pastaiga, gaidot autobusu. Miers un klusums, izstaigāju tās mazās ieliņas ap Vāgnera ielu un tur visur apkārt, atradu arī ļoti interesantu vietu (kā es agrāk nebiju tur ieklīdis?)- neatceros nosaukumu, bet tur ir daudz visa kā skaista, jā.

Jau iekrājušās dažas grāmatas angļu valodā, ko vajadzētu izlasīt - Bredberija "Marsiešu hronikas" un Tolkīna "Silmarilons".

Ja es tiešām saņemšos iesaistīties vienā projektā, būs jautra vasara. Kaut gan tāpat būs:)

Ē, pēdējais...heh, vēl tik eskameni un patiešām beigas.
Laikam jau bija tomēr jēga neiet gulēt vispār un uzrakstīt visus darbus, ko vakar nodevu. Pēdējā lielā mācīšanās nakts ŠOGAD (mhm :D). Pirms eksāmeniem neskaitās:D

Nja, rīt dabušu visu jam-pasēdēšanu un vispār visu dienu klausīties sajūsmā par KISS koncertu, uz kuru es nebiju naudas trūkuma dēļ...



Derētu biļete uz Sigur Ros.

Dažreiz, kad eju pa ielu uzvalkā un ar mapīti, rodas doma pēkšņi piedāvāt pirmajam garāmgājējam informāciju par Manu Reliģiju, kuru, protams, esmu tikko izdomājis. Stāstīt viņam nenormālu sviestu, kamēr viņš izdomā, ka kaut kur jāsteidzas un aizskrien.
Kaut kā man šķiet, ka jau esmu par to rakstījis. Nezinu, tāds apdullums, gribu neko nedarīt un gulēt. Eh, bet jādara.

Vēl mazliet.

Jel, šis būs garais ieraksts, es nojaušu. Un tas, kurā notikumu secība ir no otra gala.

Tagad sēžu un klausos Plānta Dreamland, skaisti. To es šodien ieguvu, pateicoties Atim un viņa lieliskajam flasham (sapratu, ka man patīk forši flashi, pēdējo dienu laikā redzu jau divus tādus lieliskus eksemplārus). Eh, būtu tikai man tagad vieta, kur to visu nokopēt, dators galīgi pārpildīts.

Pirmo reizi mūžā ēdu nātru zupu.

Muzeju nakts izvērtās vēl arī par muzeju dienu - Mencendorfa nams, pankūkas apēšana un nama izstaigāšana, uzvelkot auduma čībiņas, "Padomjzemes mitoloģija" Arsenālā.

Rīts pēc muzejnakts ar Janis Joplin un willitblend.com video skatīšanos. Gulēt iznāca dažas stundas, tas man nedēļas nogalēs tagad jau sāk kļūt pierasti. Rīt būs psihodēliskām izjūtām bagāta neko-nefiltrēju diena negulēšanas ietekmē (kad viss vienalga, viss ir smieklīgi, brīžiem paliek totāli skumji un visu laiku šķiet, ka ir déjà vu vai kaut kāds psiholģiskais slow-motion, bāc, efektīgi)
Ēdām presētus, kaltētus banānus un dzēram piparmētru tēju. Desmit cilvēki uz virtuves grīdas.

Un mums piederēja tilts, mēs bijām tilta pavēlnieki... Ejot pa tramvaja sliedēm, tieši pa vidu naktī, ielu apgaismojumam mirdzot. Pieneņu vainadziņi arī.

Vienos naktī iekarojām Uzvaras parka rotaļlaukumu. Fun.
Tāda real-life-rpg noskaņa visu laiku, ejam pa muzejiem, vācam levels (muzeju uzlīmītes) un special items (bukletiņš, u.c. lietas) :D
Citēju Andri:
"At long last the fellowship sets forth to walk the land, yet again. The castle is conquered. The Dragon is slain. And the righteous stand tall and victoriouos. Sunlight fills the sky and a new day is upon us."

Neizturēju un nopirku J.Kulakova "Ētera Odēju", jau otro reizi noklausījos dziesmu cikla atskaņojumu Akuratera mājā, lieliski. Šoreiz arī čells un vijole, Kulakovs, kurš aizmirst vārdus un skatās uz notīm tumsā, pieliecoties un dzerot vīnu, neskaitāmas glāzes, un pēc katras dziesmas smēķē, kamēr ģeniālais Viktors Jansons lasa dzeju!!!

Smiļģa muzejs. Pirms tam vēl Sus Dungo dzejmuzikālā performance O.Vācieša mājā. Vargans pie mikrofona:)

Pie Emīlijas tika spēlētas tās spēles, kuras es tā ienīstu, ka mīlu:D Jo, kas saprot, kur paslēpta jēga, tam jautri:)

Pasēdēju no rīta zālītē, saulītē, jaukiņi, deminutīviņi, ļaļalā... Palasīju SestDienu, kur šoreiz bija neparasti daudz sakarīgu rakstu. Jauki tā pēc tam, kad gulēts no četriem līdz astoņiem, tad gājiens no Mārupes uz Zasulauku. Bija vajadzība izņemt telefonam sim-karti, pārdesmit reizes liku atpakaļ, domāju, ko iesākšu bez telefona tik steidzīgā visurjābūt-dienā, kamēr sapratu, ka lieku to karti otrādi. Bācbāc.

Rīts ar Scorpions - Lonesome Crow un Thin Lizzy.
Ak, visu nakti skatīties Led Zeppelin DVD un Fredija Meerkūrija Tribute koncertu, dzert šampanieti, sēžot uz grīdas ar cilvēku, kurš paziņo, ka tas ir rituāls - skatīties tieši šo un dzert tieši šampanieti, jo tur redzamais pasākums, kurā 72 000 cilvēku atzīmē un svin viena cilvēka dzīvi ir viena no labākajām cilvēces izpausmēm, būtībā, humanity at it's best...

Opā, pēc Krāsotāju ielas uz mazu brītiņu pieklīdām vienā pirts pasākumā, kur mazliet dzēris, mazliet pirtī izsēdējies Aivars Brīze mums stāstīja par latviešu rokmūzikas zelta gadiem, šo un to no tā, ko pieredzējis līdz pašam dziļumam. Jel, tas bija kā uzklausīt pamācības no kāda garīgā skolotāja, aci pret aci. Kad viņš teica - nekad negrieziet matus, audzējiet tos, matiem būt! - es tā pie sevis nodomāju "Yes, Master...":D

Meh, Krāsotāju ielas saimnieks nokavēja gandrīz stundu, ilgi sanāca stāvēt pie durvīm lietū un domāt, ko iesākt ar 12 alus pudelēm, ja nekāda iztrakošanās ar ģitārām nesanāks. Tomēr sanāca, lai gan juceklīgs haoss, kā parasti, bet pamazām kļūst interesantāk, cilvēki nāk un iet - tāds brīvs, neorganizēts un jautrs laika pavadīšanas veids. Galvenais jau savākties tādā skaitā, lai var samaksāt par to telpu.
Pie ieejas sastapām arī Martas solistu,kuram bija hipijdiena, tapēc viņš mums prasīja, cik pulkstens, jo viņam nebija telefona, bet bija pabalējuši džinsi un linu krekls :D

Eh, kas notika skolā, pat neatceros, sanāk, ka galīgi nesvarīgi. Drīz viss būs cauri, drīz.

Daudzu detaļu trūkst, daudz kas uzreiz tā apziņā neuzpeld. Bet tā - njā. Eh, es esmu tam visam nolemts un viss.
Tagad esejiņu? Vai, hmm, prezentāciju. Bāc, negribētos rakties materiālos par Černobiļu. Ļoti fascinējoša tēma. Kā neatraut skatienu no sabraukta dzīvnieka. Pievelk, bet šausmīgi tas viss tomēr.

Eh, gara nakts priekšā. Lai dieviete Haļava ar jums, gudrie, bet slinkie prāti! :D

Citu virsrakstu nevaru iedomāties... Nu kā vēl labāk raksturot to, ka savāc ģitāras, uz divām stundām piepilda mēģinājumu telpu ar skaņām (vairākumā trokšņiem) un alus pudelēm. Jam session, bet drīzāk tāda patrokšņošana vien. Tik un tā bezgala jautri.

Eh, pēc Depo Old Rock Party sanāca apgulēt vien kādas 3 stundas, skolā automātiskums, bet tas dienas gaitā tika izgaisināts. Tagad gan gulēšu ilgi jo ilgi.

Ak jel ak jel ak jel un wiiii, bac, cik nenormāli labi nospēlēja Medieval Child un Acid Rain!!! Order sang arī ir muzikāli auguši, ak, Summer Dress šorīd man šķiet tā skaistākā viņu dziesma, slide guitar intro, mm.

Maza publiskā sūdzība... Pēdejā laikā LMNH ir koncertos vissliktāk dzirdamā grupa tieši ģitāras ziņā, visi tie daudzie efekti it kā aprok skaņu, vismaz man tā izklausās, piemēram, solo nav skaidri sadzirdami. Vajagskaļāk, skaļāk! Lai var izbaudīt līdz galam, kaut vai "Klīstošā Holandieša" solo, kas man viens no mīļākajiem ģitārsolo, ko pēdējos gados latviešu mūzikā esmu dzirdējis.
Bet, jā, Depo jau arī nekad nav bijusi diži laba skaņa.
Ā, prieks par "Pretstatu ielas" izpildījumu koncertos, tikai nekad tā arī neesmu dzirdējis pavisam to oriģinālo ģitāras partiju, kas man bija viens no pirmajiem ieskatiem viņu mūzika, kas aizrāva.:) Un dziesmu "Viņa" nevaru vien sagaidīt ierakstā!

Labi, tagd drīz jābrauc gulēt, gulēt, gulēt...un gulēt!

viss, vairs nevaru.

Uzlieku nakts post-rock+visa kā izlasi, kas ir ideāla iemigšanai un dodos gulēt.
Tēmas vēl rīt varēs paspēt sarakstīt, turklāt pārsvarā es to visu zinu, tikai nosaukumus jāpieraksta, lai saliktu, kas ir kam.