Vakar dabūju pie dzīvības Jolanu, skan jau interesanti, tikai man kaut kā nepatīk atklajums, ka korpusa sāni ir no finiera. 30 gadus vecs koks=ūberģitāra, 30 gadus vecs finieris=hmmm...that kinda sucks. Labi,varbūt kādreiz būs nauda diviem P-90 tipa noņēmējiem, lai mazliet atdzīvinātu to čehoslovāku brīnumu jaunās skaņās.

Tagad man ir maisiņs ar visādām lietām un iespēja braukt pa Rīgu sabiedriskajā transportā bez maksas, kā arī līst iekšā visādos muzejos. Nu tā, kurš dzīvo kkādā X-rajonā sazinkur Rīgas robežās? Braucu ciemā! :D
Nu re, laikam sanāks gan izdziedāties, gan vēl lēti aizlidot, hmm...uz vieniem kapiem. Tā doma man tā klusiņām sēž iekšā un kaut kas čukst - piepildies, piepildies, īstenojies!

Bet šodien prom uz Salaspils botānisko dārzu, tad vēl apkārt paklaiņot un liepziedus palasīt.






"When Im sad, she comes to me
With a thousand smiles, she gives to me free
Its alright she says its alright
Take anything you want from me, anything
Anything."

Tik šausmīgi atgriezties Rīgā un dzirdēt rimi reklāmas ar skaņu, saost pilsētas gaisu un redzēt cilvēku barus. Šausmīgi. Gribu atpakaļ!

Jā, es pavadīju piecas dienas pļavā - sapņoju, domāju, gulēju zālē, zīmēju, lasīju, spēlēju ģitāru, dzēru alu, patērēju ūdenspīpi, lēkāju, skrēju, ilgojos.

Bweh, kad tikšu mājās, es ĒDĪŠU, MAZGĀŠOS un GULĒŠU. Tikai nevaru izlemt, kādā secībā, un, vai kaut ko tur nevar apvienot:D

Tātad, vispirms - Jāņi. Vilciens uz Rēzekni, tad velobrauciens, kura dalībnieku skaits beigās samazinājās uz divi. Labi, ka tā - mazāk pārgurušo. Rēzekne - Rāznas ezers - Ludza. Pēdējie 10km bija absolūti neiespējami sāpīgi, kad bail atslēgties braukšanas laikā pa tumsu, kad kājas vairs nesaņem signālu kustēties. Tagad skaidrs, ka nevar gadu nebraukt ar riteni un uzreiz izvēlēties veikt tādu ceļu...

Pēc tā visa - tikai gulētgultgulēt. Nākamajā dienā uz Ludzu - pēc 30 alus pudelēm un šādiem tādiem papildkrājumiem.
Jāņi bija, hmm, jāsaka, labākie mūžā, pagaidām. Nekādas pasēdēšanas ģimenes lokā ar LR-2 šlāgeriem, neeee...
Sagaidījam saullēktu, tad basām kājām bridām uz ezeru peldēties. Un tad aizmigt manā bērnības būdiņā, kur vasarās lasīju grāmatas.

Pēc tam kaut kā salīdām neticmi daudz cilvēku+mantas vienā mašīnā, tikām nogādati uz Ludzas autoostu, tad autobuss aizveda mūs līdz pašai Madonai. Tad atradām ceļu uz PĻAVU... Tātad, hipiju nometne, kas šogad neesot bijusi tik laba kā pagājušajā gadā, bet tomēr bija lieliska.

(dienas izlēmu dalīt pēc principa - kad pamostos, ir jauna diena, nekā sarežģīta)

Diena pirms oficiālā sākuma.

Ierodamies nometnē, ejam gulēt.

 Pirmā diena

Pamostos peļķē, jo telts izrādās nav nemaz tik densnecaurlaidīga. Ejam uz Madonu pēc pārtikas, kur nopērkam arī plēvi telts pārklājumam. Pēc tam savācam vel plēvi no vienas jaunbūves, kur meta ārā celtniecības bloku iepakojumus. Nekad mūžā nebiju vilcis koši oranžu plēvi 3km pa granti.
Bija makaronu vakars - kopējais pārtikas katls. Ieradās vēl cilvēki no līgotāju bariņa, kas netika iepriekšējā dienā.
Vakara turpinājums ar vīnu, ūdenspīpi un kartupeļu cepšanu pelnos. Redzējām ārkārtīgi skaistas debesis un sagaidījām saullēktu kalnā. Sssskaisti. Mētajām padomjlaika frisbijšķīvīti pa pļavu. Iztēlojos fotogrāfiju - bars kailu cilvēku palēcienā skrien pretī saulrieta mežonīgajām debesīm.

Otrā diena

Relax day. Gurdenums, slinkošana, skatīšanās debesīs. Lasīju Rudaka Rokupāciju no kopējās bibliotēkas telts, kur bija pieejamas SanFrancisco Oracle numuru kopijas, bīta dzejnieku darbi un lieliskā anarhistu pavārgrāmata - Recipes for Disaster. Daudz noderīgu padomu nekārtību cēlājiem un cilvēkiem, kas grib eksistēt galēji "nepareizi", parādot, ka lielāko daļu likumu, noteikumu un ierobežojumu īstenībā ir TIK viegli apiet...
Tika rīkotas arī "meistardarbnīcas" - katrs vaŗeja iemācīties kaut ko izgatavot un tamlīdzīgi. Šo un to arī izgatavoju.
Vakars bija vislabākais no visiem  nometnes vakariem - kopīgā sēdēšana pie ugunskura, ūdenspīpe, kura lika saprast vārda "appīpēties" pilno nozīmi (your head is flying and you hear Black Sabbath and Kyuss in earphones...), tad tapa ģitārimprovizācijas ar džambām un citiem instrumentiem, vēl vairak ūdenspīpes, šņabis no krūzītēm, sarunas.
Jāaaaa.
Ā, nui labi, citas detaļas, kā būtu ar... - divas piedzērušās meitenes mani gāž gar zemi un mēģina nolaizīt ausi, kā arī tikai mazliet saplēst gabalos, visu laiku jaucot manu vārdu ar kādu citu:D
Jā, šī bija oficiāli vistrakākā nometnes nakts.

Dienas atziņa no Rokupācijas - "Pasaulē valda viens vienīgs sekss, apreibināšanās un rokenrols" (U.Rudaks)

Trešā diena

Atkal gājām uz mūsu barotāju - Maximu, lai slavēts Roltons un dievība Knorrs!:D Tādā nometnē tu sāc novērtēt katru ēdiena drusciņu un iztikt tikpat kā ar neko.
Atkal mierīga rokdarbu pēcpusdiena un diezgan patraka nakts, bet neiedziļināsimies sīkumos...

Ceturtā diena

Sapratu, ka jūtos ārkārtīgi laimīgs un negribu atgriezties netīrajā sabiedrībā ar tās stulbībām un neīstumu. Kā atzinās viens cilvēks - šeit viņš ir viņš pats un neko netēlo, kā viņam nākas to darīt sabiedrībā, darbā. Pļavā cilvēks ir dzīvs un brīvs. Apkārt nemana pārāk daudz civilizācijas "labumu", visi sadzīvo, klausās viens otrā, dalās pieredzē, palīdz un rūpējas. Tik žēl bija doties prom, kur nu vēl atvadīties no tiem cilvēkiem, ar kuriem dali savu ikdienu (ja to tā var nosaukt) jau kopš Jāņiem.

Cilvēki nometnē tiešām bija apbrīnojami: viens īsts "veterāns", kurš latviski prot tikai dzīvnieku nosaukumus, mēs viņu iesaucām par Aragornu nenormālās līdzības dēļ. Viņam ir lieliski gari mati un zābakā vienmēr nazis, viss pārējais arī atgādina Gredzenu pavēlnieka varoni, ieskaitot apmetni. Nevarējām viņu iedomāties pilsētas vidē, nekādi. Mēs sapratām, ka nebrīnītos, ja kādu dienu viņš ierastos nometnē ar kailām rokām nomedītu lūsi pār plecu.
Cits piemērs - Didzis, kurš vispār nav pieskaitāms pasaulei ārpus padomju laika savā tēlā, kas apbrīnojami līdzinās neaizmirstamā studenta Šurika un kāda traktorista maisījumam, par spīti viņa jaunībai. Un vēl vēlme dzērumā izklausīties pēc Imanta Dakša, spēja momentāli sacerēt dziesmas par jebko, kā arī atrašānās puslīdz nepārtrauktā reibumā.
Jā, bija cilveki, kas atbraukuši kā uz lielu dzeršanas pasākumu, bet tomēr visi bija kaut kā garā vienoti, līdzīgi savā domāšanā un pasaules uztverē.
Pūlis raibs un fantastisks. Protams, ka sastapu arī ĀVĢ sejas.

Tad vēl biju paņēmis līdzi noskaņai atbilstošu dzejas krājumu - "Mugursoma", un nebiju gaidījis, ka nometnē sastapšu pašu autoru - Gaiķu Māri. Parunājām par krājuma tapšanu. Izrādās, ka man ir ļoti paveicies, ka man pieder viens no 300-500 eksemplāriem, kas tagad ir retums, kura pazušana no plauktiem priecējusi autoru katrā grāmatnīcu apmeklējumā, apskatot, kā tad tukšojas plaukti. Pēc autora vārdiem, šo grāmatu es visdrīzāk esmu nospēris no bibliotēkas, jo tā patiešām tagad ir reta :D

Jutos pazaudējis fotoaparātu, kamēr to atradu tikai vakarā, vācot nost telti, lai 05:19 paspētu uz vilcienu. Bija sajūta ,ka par tik lielu laimi, kāda ir šī nometne, ir arī daudz jāmaksā. Pēc tam aptvēru, ka nē... Cilvēki, laime ir par brīvu un tā ir visur!

Pēdējais vakars nometnē izvēras atškirīgs no pārējiem - bez alkohola (vismaz mūsu bariņam, bijām tukšā, kamēr dažiem citiem "tā labuma" bija krietni par daudz) un ar ģitāras spēlēšanu dažādu sitaminstrumentu pavadījumā, dažās līdz muzikālam transam garas improvizācijas kopā ar Iļju, vakara tautasdziesmu dziedāšanu, tautiskajām rotaļām un sarunām līdz rītausmai, kad jau bija jāsteidz uz vilcienu.

Tagad man tikai jāmēģina atgriezties "normālā dzīvē". Nē, atsakos - uzcelšu dārzā telti un ēdīšu Viņa Augstību Roltona Zupu, pīšu feņečkas un trallināšu :D

Pofig, rokenrols!

Vakar gaidīju trolejbusu 50 minūtes. Lietus izraisa trieku pilsētas satiksmes artērijās.

Aizbraucu patrokšņot, bet man ir traki apnicis, cik tas viss ir neorganizēti un nenopietni. Pēc tam...šādi:
gurķīši, šņabis, viskijs, vīns, alus (otrādā secībā...), hā, sveču gaismā spēlēt ģitāru un runāt par Meistaru un Margaritu, uztaisīt sev no akmens mājdzīvnieku - pet stone Jimmy:D
Izrādīju vēl nezinātājiem Latgalīti šorīt. Netiku vaļā no viena tipa, tāpēc nopirku no viņa latvju dainu izlasi par 25. sant.:D

Tagad jābrauc mājās un jāsaliek viss nepieciešamais. Rīt uz Rēzekni, tad velobrauciens ap Rāznas ezeru uz Ludzu, tur sagaidām vēl cilvēkus, un...jāaaaaaaa. Pēc tam uz Madonu, pļavā pagulšņāt, parunāt, palasīt, padziedāt, paspēlēt, gan jau, ka padzert un palēkāt, paskriet, pasmieties, debesīs skatīties. Brīvi BŪT un priecāties par to!

V. Igo "Cilvēks, kas smejas"
J.R.R. Tolkien "The Silmarillion"
K. Vonnegūts "Mehāniskās klavieres"
H. Kortasārs "Klasīšu spēle"
G. Berelis "Ugunīgi vērši ar zelta ragiem"
H. Helgasons "101 Reikjavīka"
P. Bankovskis "Ofšors"
H. Hese "Sidharta"
E.T.A. Hofmanis "Runča mura dzīves uzskati"

tas pagaidām...


Sēžu un ēdu zemenes.

hahahā, tas laikam vienmēr iedarbojas.

skumstīgais last.fm radio, tad pāreja uz kaut ko citu. tad beigās atskan Jimmy Page & The Black Crowes - You Shook Me un es pēkšņi esmu pārlaimīgs!!!:)) vienkārši automātiski tā nevar...

heh, tikko atradu, rekomendēju:

http://elinakursite.com

par bildēm fanoju jau sen visur citur, kur var ieraudzīt, tikai šo lapu nemaz nezināju.

Pie Centrāltirgus tramvaja pieturas - autostāvvietas uzraugs ar zaļo vesti un kreklu ar lielu FUCK OFF un visu attiecīgā pirksta attēlu. Tā vien gribētos viņam pajautāt, vai drīkst šeit novietot zirgu vai kaut ko tādu:D

2. tramvajā vadītāja APKLUSINĀJA urlēnus, kas klausījās savus tuciniekus mobilajā pa visu vagonu. Hā, beidzot es to piedzīvoju!

Stāvvietā redzēju divas mašīnas pēc kārtas, kurām numurs beidzās ar 42








[domā, domā, domā par līgopasākuma organizēšanu un nedomā, nedomā, nedomā...]

Lija lietus un es klausījos No Quarter... To pašu es darīju sestdien, kad ar kājām aizgāju no Brīvības ielas pirmajiem numuriem līdz divsimt-pirmajiem, tāda neliela pastaiga, lai atklātu, ka vadiņš, ko vajag, lai iedzīvinātu vienu mp3 pleijeri, maksā 30Ls un jāpasūta no Dānijas. Pfff, Sony.

Ignorēju eksāmena konsultāciju Queen biļetes vārdā. Tagad man ir vēl arī šāds brīnums, pēc rīta gājiena uz Latgalīti (man vajag klienta karti!:D):
http://meatexz.com/cheesyguitars/jolana_rubin_guitar.html
Jāķeras pie kontakta pārlodēšanas, regulēšanas un vispār restaurācijas darbiem, kaut gan instruments ir pat ļoti labā stāvoklī. Hmm, varētu sākt kolekciju, šī ir jau ceturtā ģitāra:D

Ak, sestdiena. Man patīk kā skan tas "Jauno bohēmistu apvienība":D Tā nu mēs ieņēmām viesnīcas "Baltā kaza" sestā stāva labāko daļu, un tas bija, bija... Jo tālāk, jo man grūtāk to visuaprakstīt, tāpēc kādreiz es pārstāšu mēģināt to izdarīt, tas vienkārši ir jāpiedzīvo. A celebration of life. Intoxication, fun:D Zappa movies, 40 gadus veca el.ģitāra, gleznas visapkārt (mākslinieka darbnīca tomēr..., Velvet Underground, Doors, Led Zeppelin un lēts vīns, daudz alus, saullēkts ar Jack Daniels un labu sabiedrību pie liela loga - ar skatu pār Arēnas Rīga apkārtnes tukšajiem plašumiem un jaunceltnēm.
Dūmu detektors nolīmēts ar rimi maisu, lai pasargātu no ūdenspīpes:D Tika saplēsti vismaz 6 stikla objekti un 4 cilvēki nospēlēja neskaitāmas dziesmas.

Šī vasara būs vnk aaaah. Pēc Jāņiem kaut kā dosimies uz Madonu, gan jau, ka stopējot vai kā. Tā es pilnīgā virpulī un pārlaimībā nebūšu mājās kādu nedēļu. Augustā tikai jāsāk strādāt (atpelnīt nodzerto naudu:p pfff, aiaiai, šito degradāciju, ne? POFIG, ROKENROLS!!!:DDD)

Kad reiz būs cauri pēdejais eksāmens, es laikam bez apstājas izlasīšu visas grāmatas, kas sakrājušās plauktā, es vairs nevaru izturēt!:)










[* - ©AndramāsaBaiba]

Jau atkal pārliecinājos, ka ilgstoša atrašanās mājās man ir kaitīga, iznemot gadījumus, ja esmu pavisam un pilnīgi netraucēti viens pats. Citādi visādas sadzīviskas lietas mani padara traku.

Queen koncertieraksti un vēstures grāmatas, jā. Par eksāmenu neizteikšos. Kā jau eksāmens.
Kad biju galīgi pārlasījis jēgu un no tās sēdēšanas aizdomājies līdz tik skumjām apziņas teritorijām, ka neko labaku kā iet gulēt, vairs nevarēju izdomāt, mani pavisam negaisdīti iepriecināja kaut kas ļoti jauks.
(un tagad sakopojam visu iztēli un koncentrējamies uz absolute cuteness izteiksmi)

Pelēns!:)

Mhm, parasta mājas pele (Mus musculus), īpaši pogaicains eksemplārs bija iemaldījies vannasistabā. Man bija tik jautri šo tvarstot, lai dabūtu prom un ārā, ka saplēsu vienu burku, daudz ko apgāzu u beigās ar bungu vālīti bakstīju aiz radiatora. Beigās zvēriņš tika droši nogādāts patālāk (pēc īpaša pieprasījuma no visiem, kam mājās bail no tādiem zvēriņiem).
Sasmaidījos un aizgāju gulēt.

Vakar turpināju tādā pašā garā ar vēsturi, bija interesanti lasīt par viduslaikiem, bet pārsvarā vēsture ir liela, asiņaina putra manām smadzenēm. Te nu mē esam pēc tā visa. Nekur tālu, bet tomēr it kā tik ļoti progresējuši...
Kad vakarpusē sāka līt lietus, man tiktal bija pieriebies "sit there, be quiet, act normal, read a book for your exam" process, ka basām kājām, vienās saplēstas biksēs izmetos ārā uz vājprātīgu lietus deju aukstā un slapjā zālē. Debesīs bija divas varavīksnes, viena virs otras, lija lietus un spīdēja saule.
Es lēkāju, skrienu un kliedzu, gāž lietus. ĀĀAAAAAAAAAAAAAAAAAAh!!!!!!!!!!!
Jel, kaimiņu sejas izteiksmes noteikti bija ko vērtas:D

Galu galā, dzīve tomēr ir jauka parādība. Šobrīd:)



Es zialižu burtus un nekārtīgi rakstu, vbet šoreiz es nealbošu:D

Pieturā ir tāds vietējais kaķis, kurš reizēm atnāk un piesēž man blakus, kad sēžu tur pavisam viens un gaidu priekšpēdējo autobusu.


Kaut kur mežā aiz manas pļavas kūkoja dzeguze. Kas notiek pēc visiem ticējumiem, ja tobrīd man kabatā bija tikai daži alus korķi? :D


Rīts ar psihodēlijas atgriešanos(?)
Kaut kad braukšu mājās, sēdēšu uz grīdas, klausīšos Hendriksa Stokholmas koncertu un pabeigšu šūt ģitāras siksnu. Būs skaista un unikāla:)

Saņēmu beidzot to vīnu, kas man tika atvests no Ungārijas. Interesanta pudele bez nekā lieka - tikai etiķete ar nosaukumu un viss, nekādu spīdīgo uzlīmīšu vai kā cita, pat stiprums nav norādīts (tātad mani gaida kaut kāds pārsteigums :D) Tagad tikai jāizdomā pēc iespējas labāks iztukšošanas plāns.

Pēc 2h totāla haosa un neritma, protams, atkal neviens nevar aiziet mājās. Tā nu bija interesanti jāpavada nakts. Tikai vienu krēslu salauzām:D Šādas tādas sarunas par dzīvi un visu pārējo. ("Rokmūzika radās no mīlestības un ir tās izpausme")