Sēžu un klausos mūzikas ieskaites skaņdarbus, vēlāk lasīšu teoriju.
Hmm, kopš kura laika mācības>koncerts? Man??? Varbūt tāpēc, ka esmu ļoti neizgulējies un nejūtos kā es pats.

Un man traucē!!! Visu laiku zvana pie durvīm un prasa Igoru vai Svetlanu :D

nr.1: sieviete ar aizpampušu seju, prasīja sērkociņus
nr.2: vīrietis, meklē tieši šo ielu un šo numuru, prasa cigareti

EU, TOČKA ir pirmajā stāvā pa labi, SKAIDRS???!!!

eh, vispār smieklīgi :D
kamēr nav viens naktī...


Bet 100W Marshall ar Les Paul Black Beauty darbmācības kabinetā, cik skaļi vien var skolā atļauties, bija vnk...garšīgi. Sapratu divas lietas:

nr.1: kombis ir laba manta, man vajag pēc iespējas drīzāk, tā ir pavisam cita skaņa, jebkas, ko es spēlēju, izklausās uzreiz tik daudzreiz labāk!

nr.2: man ir briesmīgi vecas stīgas, kas nav nemaz tik biezas, kā es domāju, salīdzinājumā ar to, ja sestā stīga ir 0.54, bet man - laikam 0.46 vai kaut kas tāds. Laikam tomēr nelikšu 0.42, bet pameklēšu normāluvidēji biezu stīgu kmplektu ar to slideno pārklājumu, vismaz nepaliks ātri vecas un nespodras un, kā sapratu šodien, galīgi neskanīgas.

ā, un josta laikam sanāks kaut kāda arī bez tās meklētās ādas sloksnes, cerams.


tā, atpakaļ pie skaņdarbiem!

manī neesot ne miņas no 21. gadsimta.

varbūt vienīgi manā telefona atmiņas kartē




eheē-hehē, vakar iznesu ārā pastiprinātaju, 1gab. S-90 un skatījos/klausījos, cik tad skaļi var uzgriezt ģitāru. HELL YEAH!!! sasssodīts, tas ir TIK labi - zaļa zāle, saule un ģitāras skaņas pāri pļavai. Tā dzima doma par mazu vasaras minifestu pagalmā, tikai jāizdomā daži organizatoriski jautājumi (kur izraut mikrofonu ar statīvu un preamp, kā arī kādu, kas būtu ar mieru uzspēlēt basu un griķu šeikerus/plastmasas spaiņus vai galu galā - dabūt minimālāko bungu komplektu no vismaz divām sastāvvienībām, ja viss iznāk, tad...let the jam session begin!!!) un tas, kā iepazīstināt vecākus ar domu par ~max17 cilvēkiem, kas sēž zālītē, dzer alu un satrauc sunīti ar savu klātbūtni (kuram nesen 11 mēneši un sazincikkilogrami, kā mazs zirdzēns...)

heh, man bija pagarinātās brīvdienas, kuras iesāku ātrāk ar slimošanu, kas bija tiešām SLIKTI, nu jā, SLIKTI, tik nelabi man nav bijis sen, sajutos kā slimojot bērnībā. Izlasīju Hariju Poteru, ha, your spoilers can't hurt my brain anymore! :D
visam pa vidu, pirms, pēc un apkārt paguvu vēl redzēt tango, vienu hipijisku filmu, dzert ingveralu Andrejsalā un runāt par ģeostacionārajiem satelītiem, mācīties spēlēt varganu (vai vargānu, kā tur to sauc...), braukt uz Sloku un kājām iet uz Kauguriem, atrast tur alu, kādu dzēra pats Jerofejevs (tikai viņš to šķaidīja 3l burkā ar šņabi, vismaz viņa liriskais varonis, kaut gan viņš pats to visu rakstīja no pieredzes...), tikt pie krekla, būt Nāves(gaļas.neesmu veģetārietis, bet tas bija pirmais, kas ienāca prāta tur esot), Piena un Zivju paviljonā (Centrāltirgū ir daudz tūristu un Tērvetes alus nocenotais par 30sant., tantes, kuras uzvedas tā it kā dzīvotu pilī, bet iepērkas tirgū, ļoti kaitinošas, bezgala prastas un bezgaumīgas visā savā būtībā)

ak, jā - kā tad bija tajā mežā... daudz cilvēku, dzerstīga dziesmu bļaušana pie ugunskura, emo, panki, goti, urlas utt. beigās saradās bariem visādu nevienam nepazīstamu personu, jo tālāk, jo trakāk.
Dibinājām biedrību "Zaļā maize", kas apvienoja pie vienas telts/ugunskura cilvēkus, ko vismaz kaut reizi mūžā tomēr esam redzējuši. Beigās, kad palika pavisam vājprātīgi un auksti, ar Ilonu un Lieni (kuru redzēju pirmo reizi mūžā, bet tas šajā pasākumā skaitās - Zaļā maize paglābj visus, kas meklē patvērumu un nav urlas!:)) evakuējāmies uz Andra dzīvokli, ļoti iepriecinot viņu ar zvaniem vienos naktī un ilgu pareizā dzīvokļa meklēšanu :D



ja tā rūpīgi palasa, es dzīvoju kā...spriediet paši:DDD

lai nu kā, hell yeah!!!, un tā tik turpināt, dzīve jau tāpat ir pārak bezjēdzīga, lai to izniekotu darot kaut ko "nopietnu"

skan pirmais Black Sabbath albums (the most evil one),ietinies segaa lasu peedeejaa Harija Potera visdruumaakaas nodaljas. Pietrukst tikai to aromatisko konusu vai kaut ka tada. Tiiik labi:)

hell yeah, prom uz mežu!


elektriskā ģitāra skolā ar kaut kādu ūbermetal-lēto-pedāli + datora tumbiņas = whole lotta fun :D

Led Zeppelin nakts, hell yeah!!! It rocked SO HARD!!!

Acid Rain nospēlēja fantastiski, tikai Led Zeppelin akustiskās balādes viņiem nepadevās. Bet vispār Iļja ir monstrs, pilnīgi un galīgi. Ak jel, kāda grupa viņi būs pēc gadiem, ja tādā garā turpinās!:)

LMNH visu laiku izklausījās, ka ģitāra ir par klusu. Un izrādas, ka es nebiju jau galīgi aizmiglojis dzirdi ar stāvešanu pie tumbām otrajā rindā, kreisajā pusē. To klusumu var apstiprināt arī cilvēki, kas stāveja skaņotāja pults tuvumā. Un kur bija skaņotajs, hm?
Vispār ievēroju, ka LMNH ģitāras skaņa visvairāk ir noslēpta zem visādiem efektiem. Bet Stairway to heaven tika nospēlēts/nodziedāts lieliski!

Laime Pilnīga kā vienmēr bija visaugstākajā izpildījuma līmenī no visiem, viņi vienkārši izklausās visprofesionālāk un Vasiļevskis vispār ir monstrs nr.2. No Quarter bija pilnīgi un galīgi augstākās muzikālās baudas galējais punkts visā vakarā... Un kāda te izskatījās tuvu asarām dziesmas sākumā.no laimes.Pilnīgas!
jel.

Order Sang kā pēdējie vairs nebija spējīgi uzturēt muzikālo izjūtu kāpinājumu, viņiem vajadzēja uzstāties sākumā.

Ak, bet pasākums bija vnk...jāaaa!!! Sākumā sēdējām bariņā ap galdu un darījām visādas muļķības, skaļi dziedājām līdzi The Doors, bet es vienīgais zināju Queen dziesmu vārdus. Dīvaini. Un tad vēl galda slaucīšana ar matiem to kratīšanas laikā, alus kausu bīdīšana pa galdu ar degunu un visu pārejo sviestībiņu pat nevaru atcerēties:D
Pēc tam iztrakošanās pie Rudaka piedāvatā mūzikas klāsta, kas, par prieku man, ietvēra pat Nazareth un šo to no Queen I albuma. Kopumā atmosfēra bija pilnīgi tāda...Hello, I Love You tieši sejā ikvienam, kas apkārt un ar smaidu virpulī. Kā nonākt kādā London underground klubā sešdesmitajos, kaut kā tamlīdzīgi.


Starp citu, 19. aprīlis ir vēsturiski saistīts ar LSD, kam turpmākajos notikumos ir netieši liela nozīme:
http://en.wikipedia.org/wiki/Lysergic_acid_diethylamide#Bicycle_day


Nākamais rīts iesākās ar aizgulēšanos un Jimi Hendrix, tad botāniskais dārzs, no kura ātri dzina prom, jo darbalaiks tāds. Nordeķu parka meklēšana pēc atmiņas, bet nonākšana, hmm, kaut kur.(būs bildes!) Paēšana tur (ļoti zīmīgi, heh...kāds sapratīs, kad ieraudzīs:D)
Tālāk jau telefoniski izsauktā Rīgas industriālo un visādu citādu teritoriju speciālista ar tautisko jostu pavadībā tika apmeklēta Dzirciema iela 123, nodegusi māja pie dzelceļa, 5. tramvaja un Nordeķu autobusu galapunkts, un te sākās visa tā psihodēlija...
Labs garastāvoklis jau no vakardienas, prieks par visu, kas apkārt, aiz katra stūra kāds atklājums. Un tad tas sākās... Vispirms bija koši oranža upe, kas oda pēc krāsas tik stipri, ka ilgāk pasēžot tās krastā sāp galva, melns kaķis izdegušā pļavā, kur jaunais kūlas dedzinātājs pat atstājis kannu ar degvielu (bildes vajadzētu aizsūtīt kādam vides fotokonkursam, ja tāds ir). Tad uzradās stikla upe (būs bilde - vnk izskatās pēc upes un visa tā ir stikls, daudz, daudz stikla, faķīru lielceļš baskājiem), tika atrasts acābols ar kājām, uzvelkams, tikai kājiņas nolauztas. Un acis nav miesas krāsā... Redzējām urlu futbolkomandu :D Bars skūtgalvainu strīpbikšaiņu ādas jakās ar maximas maisiem ar alkoholu, meitenēm un futbolbumbu devās kaut kur, kā nospriedām - nospelēt maču, piedzerties un izkauties, futbola huligānu mazais komplekts, turklāt nekaitējot pārējiem :D

Bet ar to stikla upi, oranžo plūsmu, walking eyeball un visu pārējo tas viss šķita kā kaut kāds natural LSD efekts, it sevišķi, ja iepriekšējā naktī esi bijis nomodā līdz pieciem no rīta un jūties mazliet miglaini. Skaidrs, ka mums vēl bija jāierauga varavīksne un rozā vienradzis, kas arī izdevās :D Varavīksne bija ziedu veikala izkārtne, bet ponijs - rimi plauktā:) hehē, good fun.

Jāpadomā, vai 25-tajā nebūs slinkums ķert telti un guļammaisu un mesties vēl kādā jautrā vājprātā. Ja tā padomā, mežā taču ir sēnes...
;)

Yes it has.

(pat nezinu, cik cilvēkus pazīstu, kam pietiek ar šīm divām diezgan nespecifiskajām un universālajām frāzēm, lai saprastu, kur slēpjas citāts, vai drīzāk - cik tas ir atklāts un acīmredzams!)

otrdiena, pilnīgam pretstatam iepriekšējai, bija tik neticami jauka, ka sāku šaubīties, vai tā ir īsta otrdiena. Bridu caur pļavu uz autobusu, spiguļojoši rasas pilieniņi un zirnekļu tīkli zālē (un drīz jau arī zeķēs tie pilieniņi, cauri kurpēm...), saule, kas spīd tieši pretī tā, ka redzami lieli staru kūļi, vismaz tāds efekts - būtu laba ZENITbilde. Un no uzkalniņa tvaiko neliela migliņa...

trešdiena. tik sen nebiju tā priecājies par kori, kaut arī atsauksmes no citiem tādas, ka sevišķi labi neesot bijis. Nekas. Sēdēju lielā barā un varēju atļauties "maut kā sanāk". Jēij, pat sanāca, sen nebiju juties kā pa īstam dziedājis.

ceturtdiena. litzhurn gatavs, piebeigts, pabeigts, radīts! (es biju uz visām sanāksmēm, ar to pietiks, lai uzskaitītu manus nopelnus tajā visā :D)

piektdiena. Heh, lēni vilkās, bet izbeidzās. Kad beidzas stundas, TIKAI TAD sākas piektdiena!
akjel.wiii. tiku iepazīstināts ar Across the Universe, pēc tam tāds muļķīgs smaids nenozuda ilgi. Vismaz vēl kāda filma, kas izpildījuma ziņā līdzinās The Wall, tikai krietni pozitīvāka.
Konstatēju, ka braukt uz centru ar vilcienu ir lētāk nekā ar visu citu iespējamo - 30 sant. + tādas atrakcijas kā kontroles zīmoga uzspiešana uz biļetes un pats fakts, ka ar vilcienu neesmu braucis sen. ļoti sen. Tā nu es gāju pa centru ar savu bītliski psihodēliski laimīgo noskaņojumu, ieraudzīju stacijā vienu ar Led Zeppelin saistītu lietiņu, kuru nevarēju atļauties nenopirkt. Tā nu es eju, eju, mazliet smaidu, smaidu. Apkārtējie cilvēki absolūti nenozīmīgi un man netraucē, viss iet perfekti, luksoforu gaismas, satiksme, nekādas aizķeršanās. Pretī nāk meitene ar savu "saldais blingotājs tirgus baikerjakā" puisi un pēkšņi ņem un...vnk totāli uzsmaida. Nice day, es neteiktu, ka tā bieži gadās:)

Un vakars Micrec bārā, heh. Atkal mans pedālis pieviļ, nu bāc, kas ir!? (laikam šim saderība tikai ar manu ģitāru izstrādājusies, ha.)

Un nevarunevarunevarusagaidīt Led Zeppelin nakti!!! jāpaguļ vēl arī pirms tam mazliet, ja sanāk, tas pasākums tomēr būšot līdz kādiem četriem rītā...

otrdiena. nošauties.

jel sestdiena, jel svētdiena...

Tā kā vēl viena dzīve divās dienās. No augstākā punkta līdz zemākajam un atpakaļ, bet ne vairs tik augstu. Līknes.

Tik piektdienīgi! (arī no atklājuma, ka jebko var apzīmēt šādi - kaķīgs kaķis, sienīga siena utt. :D)
Skolā mani priecēja siera radziņš no Laval'a (LAVAL no abiem galiem ir LAVAL, es to ļoti vēlu sapratu ;p), izrādās, ka ar to pietiek pilnīgai laimei uz ievērojamu dienas daļu, līdz stundas ju ir cauri un var izdomāt ar kājām nonākt centrā, apstaigāt tur daudz jo daudz ko.
Sagribējās kedas.
Ieraudzīju trīs ļoti atpazīstamas sejas uz tā kaut kāda "bi fri" vai kā to sauc stenda, ieraudzīju arī plakātu, kas vēsta par obligāti apmeklējamu pasākumu.
Pēc garās pastaigas jau gandrīz devos mājās, kad pilnīgi nejauši sastapu Ilonu un Katrīnu pie Depo (šovakar viņas stādījās priekšā arī kā Kāsiuss un Sixiuss :D) - tā beigās apmēram 40 minūtes pagāja jautrībā, stāvēšanā pie mašinām, kuras agri vai vēlu aizbrauca, ja pie tām nostajās, runās par bērniem ar nažiem, kas cīnās par izdzīvošanu naktīs "Bērnu pasaulē", kur viņus pazaudējuši vecāki un apbrīnojamos pārklausīšanās gadījumos, kas izraisīja tikai un vienīgi vēl vairāk smieklu :D
Izrādās, ka virs Depo notiek deju nodarbības, turklāt diezgan skaļi.
Ak, jā, turpat tiku pie absolutely FREE BEER! :D (kādam vajadzēja tikt iekšā Depo, bet tur ar alkoholu nelaiž)

Tagad atkal pazūdu uz divām dienām - ienirstu nevaldāmas rock'n'bohēmas gaisotnē...





Mazā bītlomānija - lasu biogrāfiju.