Prom uz lekcijām ar Classic Rock, būs ko palasīt par Rush:)
Vakarā varbūt uzradīšos Depo uz post-roku.

Pēc Kontroles vienkārši klusēju. Ilgi. Gāju ārā no kinoteātra un spilgti atceros paiešanu garām samīcītai miskastei un ekskursiju autobusam, kurā bija pilns ar cilvēkiem, kas izpildīja tādu kā sēžamdeju pie pabriesmīgas mūzikas piecpadsmit minūtes pāri manam pēdējam autobusam.

heh. Ēdu siļķi un klausos blūzroku :D Kas vēl jo vairāk liek sailgoties pēc pastiprinātāja. Pedālis nodots remontā, tātad nav iespējas pieslēgt ģitāru ar esošajiem vadiem. Un lejā stāv Les Paul ar jaunām stīgām...
That calls for blues:D

Jā, jā, neizgulies, noguli visu dienu un jūties dīvaini. Šis ir tas stāvoklis, kad, hmm, nē, nemācēšu pateikt šoreiz.

Rolling Stones filma Arsenālā, mēmais kino Vērmanes dārzā, Classic Rock žurnāls un alus (foršākā lieta, ko dzert deguna kaut kāda iekšējā iekaisuma gadījumā parkā, naktī, aukstumā, bet viskija tur nebija:D).
Tēja, sabiedrība un vakars.

Rītvakar "Kontrole".

Beeeeidzot jūtos atgriezies vismaz kaut kādā dzīves procesā, kas nav saistīts ar slimsēdēšanu mājās. Mana otrā lekciju diena šogad, kurā pēdējā lekcija nemaz nenotika un mans kursabiedrs, ieraudzījis manu kreklu, sāka runāt tikai Morisona tekstos! Viņi nebeidz mani patīkami pārsteigt:)

Šodien biju pilnīgi gatavs iegādāties mazo oranžo 30-vatnieku, bet kāds jau ir paspējis to izdarīt pirms manis un tagad man jāgaida aptuveni 2-3 nedēļas... DRŪMI. Vismaz nomainīšu stīgas, lai kaut kā sevi iepriecinātu, tad vēl jāizdomā, kā normāli izdzīvot līdz tam nezināmajam datumam, ja katru rītu mosties ar to "bērns, kurš gaida Ziemassvētkus" sajūtu, kura jau sāk kļūt neizturama.
Vispār par tiem kombīšiem - aizgāju vienu citu izmēģināt - Kustom, par 50Ls lētaks nekā tas, ko gribu, ar lielāku skaļruni, it kā lielāks, nopietnāks, bet... Jā, skan, bet kaut kā sausi. Mana folkmetāliski noskaņotā kursabiedra vērtējumā - labs draivs un vispār normāls kombis. Bet tomēr - aizgāju uz otru veikalu, pieslēdzu ģitāru tā paša Orange 15W versijai, un... tā lieta ELPO blūzu un veco roku!!! Pilnīgi un galīgi. Tik silti un pazīstami man tas skan:) Laikam jau tranzistornieks, kas visvairāk izklausās pēc maza lampu kombja ir tieši šis. Vienīgi tomēr izlēmu gaidīt to 30W versiju, jo 15W kaut kā tomēr pietrūkst tā pamatīguma un "bottom-end of sound". Turklāt 30W ir lielāks skaļrunis iekšā, kas tieši to arī nodrošinās.
Waiting sucks.

Pēc tam gāju gar Apple veikalu, sāka līt lietus un tā nu es tur iemaldījos iekšā. Beigās nosēdēju līdz veikala slēgšanai, spēlēju ģitāru caur GarageBand un kaut kādu Line6 programmu, kas vispār lika žoklim atkārties. Tā lieta simulē dažādu ģitāristu toņus. Ar dažādu es domāju - visu ģitāristu, kas rokmūzikā un ne tikai ir izdarījuši kaut ko nozīmīgu. Ģitāras set-up modeļi ir atrodami lielā toņu bibliotēkā, kas satur presetus no dažādām dziesmām. Būtībā var uzlikt (ko es arī izdarīju), piemēram, Led Zeppelin - Bring it on Home presetu un tas ir modelēts tieši un precīzi pēc visa, kas tajā brīdī Peidžam bija - pastiprinātājs, visi efekti, tiek simulēts pat pastiprinātāja novietojums ierakstu studijas telpā ieraksta brīdī, telpas izmēri, pilnīgi viss. You are there. Ilūzija, protams, bet ar Apple kvalitāti.
Vispār labs veikals, dabūju pat kafiju no pārdevēja:)

Ā, vēl nopirku micro SD atmiņas karti, kuru neviens no man pieejamajiem aparātiem nevar nolasīt, rīt jāiet uz veikalu risināt šo problēmu.

Kad es rakstīju "mēs vēl pastudēsim...", es nebiju pat iedomajies kaut ko tādu!!!
Grupā ar mani ir viens folkmetālists ģitārists, viens bundzinieks ar mūzikas skolas izglītību, kurš piedevām spēlē klavieres/ģitāru/dažus pūšamos instrumentus, ir strādājis mūzikas instrumentu veikalā, viens ģitārists un Queen/Star Wars fans, viena meitene, kas dzied, viena, kas spēlē saksofonu, viena, kas ir daļēji āfrikāniskas izcelsmes un ļooti saprot, kas ir rokmūzika, jo īpaši uz tās klasisko pusi. Pārejie grupā...tad jau redzēs. Vismaz rozāblonduma koeficients pavisam neliels.:D

vnk HELL YEAH, esmu īstajā vietā!!! :D

Vienā no priekšmetiem, kura nosaukumu neatceros, bet, kas man jau tagad patīk, mēs taisīsim prezentācijas, uzminiet par ko...:D Pasniedzēja teica, ka mums pietiek cilvēku, lai taisītu grupu:D

No zviedru valodas gan es neko nesaprotu, pat pēc divām lekcijām dienā. Sēžu ar tukšu skatienu un kā bērnudārza grupiņā mēģinu izbrlblr..pateikt, kā mani sauc un kur es dzīvoju. Labi, pieņemsim, ka tas ir tikai sākums.


Un pagaidām sēžu mājās, riju dexofānu, dzeru tēju un vēl kaut kādas tabletes pret saaukstēšanos un gaidu nākamo trešdienu, kad atkal varēšu zviedroties un sastapt savu elitāro biedru izlasi.

Lai jums jaukas Dzejas dienas un viss pārējais, ko es palaižu garām:)

Njāaa, neaiziet uz pirmajām divam lekcijām manā dzīvē, lai aizbrauktu uz Roka Leģiona noslēguma koncertu - tas ir tik "pohuj, rokenrols", ka pilnīgi bail paliek, ka tāda garā nepaies viss gads :D Kaut gan kā tad vēl tas varētu paiet...:D
Bet Laime Pilnīga uzvarēja, kā tas viņiem arī pienācās. Lielākā daļa pārējo grupu bija total fake-ass-MTV-metal ar paskaties-cik-mēs-kruti-uz-lielās-skatuves attieksmi. Divi izņēmumi gan bija - viena grupa, kas ļoti izklausījās pēc latviesu 80. gadu roka un otrie - lietuvieši, kas spēlēja kaut ko uz fanka-roka-kaut kā pusi. Tikai neviens no viņiem nedeva tādu emocionālo SPRĀDZIENU, kāds pārņema skatuvi, kad parādījās Laime Pilnīga. It kā Led Zeppelin būtu nolaidušies no roka dievu kalna pie mums, niecīgajiem pielūdzējiem!!! Viņos viss IR! Ģitārists ar savu stilu un izkoptu toni, labs vokāls, atbilstoši lieliska ritma sekcija, viss.
Pats pasākums gan bija ļoti mazapmeklēts, visu zāli varētu saspiest vienā pašā vip zonā skatuves priekšā.
Pēc tam bija baisākais gajiens uz vilcienu manā dzīvē. Es nesaprotu, kur bija pazudusi Dzitaru stacija, ja es nezinātu, ka tā tur ir, nemaz neatrastu, nekādi. Gājām pa pilnīgu tumsu, gaismojot ceļu ar telefoniem, meklējot kaut kādas stacijas pazīmes. Attapāmies uz perona. PILNĪGĀ TUMSĀ pie staba stāvēja cilvēks. Izrādās, viņš gaida vilcienu un šī ir stacija. Staciju tā arī neieraudzījām, jo tā bija blakus, bet pilnīgā tumsā, arī uz perona nekāda apgaismojuma. Nekādu izskaidrojumu tam tā arī neatradām.

Eh, bet tas ir sācies - studenta dzīve... Pirmā pazīme - tu sēdi pieturā, grauz cepumu drupačas un domā - jā, tagad esmu students...:D Vai arī rīts pēc koncerta, kad man bija tikai trolejbusa biļete un 8 santīmi, ar kuriem jātiek mājās. Pilsoņi uz ielas izrādīja lielu neuzticību un izturējās izvairīgi, kad es viņiem mēģināju pārdot savu trolejbusa biļeti. Tā it kā esp iedāvatu līgumu ar sātanu, vai arī biļete izkūpētu gaisā, līdzko es aizietu aiz stūra.
Palaimējās - pa gabalu ieraudzīju, ka pretī nāk Cilvēks ar gariem matiem un izteikti pamanāmu apģērbu. Pirmā doma- wii, a hippie, I'm saved!:D Otrā - do they have any money at all?:D
Beigās sanāca viņam pārdot biļeti, dabūt naudu mājupceļam un vēl atcerēties, ka esam tikušies Madonas nometnē.

Ak, un ģitāras spēlēšana parkā pie Operas jau arī ir tāds ievads vien tam, kā mēs vēl pastudēsim...:D

ja es dzīvotu mūžīgi, tad nolīstu kaut kādā alā, klausītos mūziku un lasītu grāmatas. Vislabāk pēc ārēja pasaules gala, kad civilizācija manu tempu vairs nevarētu apsteigt un es visu, ko ir vērts izlasīt, dzirdēt, noskatīties, noklausītos un izlasītu un noskatītos, bet pēc tam, kad viss būtu beidzies, domātu, kā nomirt pilnīgā tukšumā...

Te, protams, rastos dažas problēmas. Būtībā tur vajag bunkuru, kas nodrošināts dzīvošanai uz tūkstošiem gadu (piemēram, tāds, kas paredzēts veselai pilsētai, bet visi pārtikas krājkumi tiek man vienam:D). Tālāk - pilnīgu interneta kopiju no day one līdz the end. Pilnīgu pasaules rakstiskā, audio un video materiāla krājumu arī. Nu re.

Būtībā izraisa pārdomas, ka rūpīgi jāizvēlas, ar ko piesārņot savas smadzenes, ko lasīt un ko nē utt. Hmm, jā.



Būtībā sapratāt, ka man nav, ko darīt, es nebraucu uz universitāti pēc kaut kādiem papīriem, jo slinkums, apātija un rudenīgs garastāvoklis. Sēžu, klausos Menuetu, skatos bildītes un rakstu muļķības.
Ā, varētu arī kādreiz aizstaigāt uz Mūzikas bibliotēku pēc Menueta "Cilveks, kas smejas". Manā (mana datora) stāvoklī - vieglāk nekā novilkt kaut kur.

man kļūst aizvien rudenīgāk.njā.




Iesaku, ja jūsu ausis to spēj izturēt:D
http://www.last.fm/music/Johnny+Hobo+and+the+Freight+Trains/_/Whiskey+is+my+Kind+of+Lullaby

http://www.youtube.com/watch?v=Kk91b3BWKec
http://www.youtube.com/watch?v=TY3Olb0baa4
http://www.youtube.com/watch?v=v_hPREvC1Bg
un
http://www.youtube.com/watch?v=fLtQsfYceXs

To nevar izstāstīt un to nevar parādīt...tas ir jāredz un jādzird dzīvē!!! Melnbalto taustiņu pavēlnieks Emersons. Koncerts bija tāds, ka nevarēju mierā nosēdēt, sajūsma lauzās ārā pilnīgi eksplozīvi. Tā, ka jāplēš matus, jāskrāpē sev(ne tikai...) rokās un jādīdās krēslā:D