Njāaa, neaiziet uz pirmajām divam lekcijām manā dzīvē, lai aizbrauktu uz Roka Leģiona noslēguma koncertu - tas ir tik "pohuj, rokenrols", ka pilnīgi bail paliek, ka tāda garā nepaies viss gads :D Kaut gan kā tad vēl tas varētu paiet...:D
Bet Laime Pilnīga uzvarēja, kā tas viņiem arī pienācās. Lielākā daļa pārējo grupu bija total fake-ass-MTV-metal ar paskaties-cik-mēs-kruti-uz-lielās-skatuves attieksmi. Divi izņēmumi gan bija - viena grupa, kas ļoti izklausījās pēc latviesu 80. gadu roka un otrie - lietuvieši, kas spēlēja kaut ko uz fanka-roka-kaut kā pusi. Tikai neviens no viņiem nedeva tādu emocionālo SPRĀDZIENU, kāds pārņema skatuvi, kad parādījās Laime Pilnīga. It kā Led Zeppelin būtu nolaidušies no roka dievu kalna pie mums, niecīgajiem pielūdzējiem!!! Viņos viss IR! Ģitārists ar savu stilu un izkoptu toni, labs vokāls, atbilstoši lieliska ritma sekcija, viss.
Pats pasākums gan bija ļoti mazapmeklēts, visu zāli varētu saspiest vienā pašā vip zonā skatuves priekšā.
Pēc tam bija baisākais gajiens uz vilcienu manā dzīvē. Es nesaprotu, kur bija pazudusi Dzitaru stacija, ja es nezinātu, ka tā tur ir, nemaz neatrastu, nekādi. Gājām pa pilnīgu tumsu, gaismojot ceļu ar telefoniem, meklējot kaut kādas stacijas pazīmes. Attapāmies uz perona. PILNĪGĀ TUMSĀ pie staba stāvēja cilvēks. Izrādās, viņš gaida vilcienu un šī ir stacija. Staciju tā arī neieraudzījām, jo tā bija blakus, bet pilnīgā tumsā, arī uz perona nekāda apgaismojuma. Nekādu izskaidrojumu tam tā arī neatradām.

Eh, bet tas ir sācies - studenta dzīve... Pirmā pazīme - tu sēdi pieturā, grauz cepumu drupačas un domā - jā, tagad esmu students...:D Vai arī rīts pēc koncerta, kad man bija tikai trolejbusa biļete un 8 santīmi, ar kuriem jātiek mājās. Pilsoņi uz ielas izrādīja lielu neuzticību un izturējās izvairīgi, kad es viņiem mēģināju pārdot savu trolejbusa biļeti. Tā it kā esp iedāvatu līgumu ar sātanu, vai arī biļete izkūpētu gaisā, līdzko es aizietu aiz stūra.
Palaimējās - pa gabalu ieraudzīju, ka pretī nāk Cilvēks ar gariem matiem un izteikti pamanāmu apģērbu. Pirmā doma- wii, a hippie, I'm saved!:D Otrā - do they have any money at all?:D
Beigās sanāca viņam pārdot biļeti, dabūt naudu mājupceļam un vēl atcerēties, ka esam tikušies Madonas nometnē.

Ak, un ģitāras spēlēšana parkā pie Operas jau arī ir tāds ievads vien tam, kā mēs vēl pastudēsim...:D