Kad tiec pie bildēm, pat ausis vairs nesalst, jo silda apziņa, ka kaut kas tur tomēr ir sanācis, kad jau prāta bija gatavība 20 baltiem papīra gabaliem ar nesaprotamiem pleķiem, uz kuriem var kaut vai savādas vēstules rakstīt. Prieks Zenītā.
Uuun tad..emm..nu jā...vēl kaut kas. Tad redzēs, kas tur būs sanācis.
Nu neesam mēs traki un savādi, nēnemaz.