Eu, bet šodiena ir jauka. Vakardiena arī bija. Es ceru, ka no tā attīstīsies ģeometriskā progresija.

Vakar padzīvoju ar izlādējušos telefonu, izgāju pastaigāties, nu apmēram tā - Pārdaugava - Vanšu tilts - Vecrīga - grāmatnīcas (50 sant. vērta sūdpārtika, jaukā Trokšņu iela, grāmatas, kas visas ir par dārgu šobrīd). Klaiņoju apkārt un brīžiem vēroju cilvēkus un ēkas, tad atkal pavisam ignorēju apkārtni un iegrimu savā prātā un savos soļos. Otrā daļa - Akmens tilts - AB dambis. Tur piedzīvoju klusumu. Sniegs, attāla pilsētas šalkoņa, sēdēju aizvējā un dzirdēju vārnu spārnu švīkstus, kad tās laidelējās starp nedaudzajiem kokiem. Labākais klusums, kādu tik ātri un par brīvu var dabūt. Kāds apgāzis vai kaut kā apgāzies tas oranžais koka tiltobjekts, kas tagad guļ uz sāniem kā beigta zivs un vairs neatrodas tieši pretī otram tādam pašam tilta posmam kaut kur pasaulē. Tad atcerējos, ka aizmirsu blociņu dzīvoklī un gāju atpakaļ uz Zasulauka pusi. Mierīgākā diena pēdējā laikā.

sapnis nr.3

vilciens, kas kursē maršrutā Ezere - Zvaigzne (nav ne jausmas, vai šādas vietas eksistē un vai tās savieno vilcienu satiksme). Apstāšanās stacijā, lai visi pasažieri pārsēstos no viena vilciena uz otru. Pēdejais brīdis, kad vilciens pagaida, lai no viena vilciena uz otru paspētu aiztipināt kaķītis. Šķiet, ka melns.