Pirmo reizi mūžā braucu ar tādu. Laikam viņiem tur diži nebija ko darīt, ka tik vienkārši ņēma un samainīja ciparus.
Netālu no Brīvības pieminekļa viena tantiņa (no tām, kas ir pašas gudrākas un vislabāk saprot, kas un kā būtu jādara šajā valstī, precīzāk, kurš komunists būtu jāliek pie varas, lai veikalos atkal būtu lēta desa, kuras nekad nepietiek) ievēroja garām braucošu diezgan gigantisku smago mašīnu un izteicās šādi (krieviski, aptuvens tulkojums):
"O, kas par mašīnu! Priekš kam vajadzīgi vilcieni, ja ir šādas mašīnas. Tā jau ir lielāka par manu dzīvokli! Sastumt tur iekšā visus un aizvest uz Izraēlu. Jo puse šajā ciemā ir muļķi."

Un man beidzot ir stīgas!