Ārā zibeņo, un ap monitoru lidinās viens no tiem garkājodiem un varbūt tumsā ir vēl visādi citādi mošķi. Skan sen nedzirdētie Judas Priest. Un Alice Cooper brauc uz Latviju! Hell yeah, vēl viens roka vectēvs, obligāti jāredz!

Nu jau ārā ir gandrīz kā vakar, tikai zibens apjomi šķita krietni lielāki, caur otrā stāva logu mirkļiem bija redzama tāda kā zibspuldzes izgaismota nakts, kas pie reizes radīja arī traucējumus Vudstokas filmas skatīšanās laikā. Njā, tā filma... Kārtējo reizi apjēdzu, kā es gribētu TUR un TAD būt!

Pēdejās dienās mani ir apņēmusi tada kā vasaras apātija, lielā NEKO darīšana. Karstums, mēh. Visu dienu guļu, klausos mūziku, kaut gan brīžiem pat uznāk vēlme pēc klusuma. Apbrīnojami, bet izrādās, ka mani šādā laikā tomēr var arī izvilkt ārpus mājas...
Vakar pusi dienas gulēju, otru pusi sēdēju zālītē iznestā veclaicīgā atpūtas krēslā, gaidīju Vudstokas filmu un spēlēju ģitāru, kamēr pirksti palika zaļi no vecajām stīgām, kuras jau sen būtu laiks mainīt.
Un pat ja izskatās, ka es guļu vai daru kaut ko citu, es patiesībā GAIDU ģitāru! :D Kaut kā nevaru to izmest no galvas (nu bet protams!), un tas gaidīšanu nepadara vieglāku. Laikam jāpievēršas kādiem rokdarbiem :D

Tuvojas vilcienbraukšanas prieki un lauki, un atkal liela NEKĀ nedarīšana. Mmm, grāmatas (varbūt, tikai varbūt - obligātās...) un kilogramiem saulespuķu sēklu. Jāpiespiež sevi visā šajā vasaras slinkumā pa nedēļu tur iemācīties to vienu skaisto un laikam jau diezgan sarežģīto gabalu. Nedrīkst-aizmirst-izdrukāt.