Negulētas 24h no vietas... Nesen pamodos pec 10h miega, drīz jābrauc mājās.
Koris, koris, koris, daudz kora un daudz koru. Visapkārt.
Daugavpils.

Cietoksnis ar kaut kādām ēkām un tumšām, vēsām vietam, kur tumsā pazust. Vai korim padziedāt, izmantojot neatkārtojamo akustiku. Vienam no tiem mirkļiem bija pavisam mistiska tekstūra, ja tādu mirklim var piedēvēt. Dziesma tumsā.

Zaļa ģitāra! Heh, tā sen nebija pirksti sāpējuši.
(Nepieminiet man *to zvēriņu, kuru apēst* Sāks vēl acs nervozi raustīties :D )

Daļēji īsta zaļumballle. Ar vietējiem četrstrīpaiņiem(!) un citiem aktīviem dīvaiņiem un vienkārši cilvēkiem dažādās reibuma pakāpēs. Bet var jau sēdet uz estrādes pakāpieniem un vērot to visu no augšas. Lai ir burbuļi un zvaigznes, gaismas un ēnas.
Un Thunderstruck gandrīz aizplēš prom dejot. Tik viss pārējais tāds monotoni bumsījošs (kā ar pannu pa pieri) un tik pa brīžiem ieskanas kaut kas zaļumballes idejas cienīgs.

Mājupceļš kā uz zirga :D (nervozs šoferis+apšaubāmas kvalitātes ceļš=kā pa trepēm ar 90km/h un ar galvu pret griestiem)

Ceļš, ceļš... Daudz visa kā. Atmiņām pietiks.