Nu tad laburītu...
Tāds viegli drebošs tukšums iekšā, līdzās lielam daudzumam stipras tējas. Apziņa, ka zepēdarba pamats ir gatavs, pat pārsniedzot 20 lapu robežu, kuru nebiju cerējis sasniegt ar tādu darba tempu. Titullapa, satura rādītajs, izmantotā literatūra, pielikumi un pārējie sīkumi pagaidīs. Galvenais, ka ir vismaz kaut kas, ko parādīt.
Varētu tā kā jau iet uz skolu un sākt gaidīt kori, ne? :D
Jūtu, ka uzvarēs doma pagulēt 6h, tad piecelties un iet atrādīt paveikto.
Ventilators rūc jau 19h un 39 min., aptuveni tikpat ilgi jau klausos mūziku alfabēta kārtībā. Šī ir otrā diena šim pasākumam. Interesanti tomēr. Šodien tā uzrakās krietni daudz atmiņu par Slade kocertu un 2002. gadu. Mūzika ir arī mana atmiņu krātuve.