pljeckas miskaste

Šodien biju uz krievu teātri. Visas iepriekš redzētās dailes izrādes pēc šī vakara līdzinās kaut kam mazam un brūnam.

maxima ir saražojusi papīra maisiņus ar uzrakstu #maisiņšvaig
malači, lietderīgi izmantojuši savu darbinieku nespēju pareizi iemacīties pāris ikdienā lietojamas frāzes :)

Vienu rītu pamodos un vīram teicu, ka sapnī atkal redzēju Ķīpsalu. Mēs tur dzīvojām, es kaut ko ar bērniem darīju istabā, bet tad izgāju ārā, un tur viss bija sabrucis un viss dega. No mājas lēca ārā cilvēki un bija pamatīgs haoss. Tikai mūsu dzīvoklis vienīgais bija izturējis un nebija sabrucis.
Tas bija tajā naktī, kad nodega tā lielā māja, kur kādreiz sīki būdami mēs gājām uz poliklīniku. Es to vietu ienīdu.

DL beidzot ir iemests punkts par to, ka darba sludinājumos jānorāda atalgojums.
.. un jautrība var sākties.

mans bērns visu laiku kaut kur kaut ko aizmirst vai pazaudē. šorīt gribēja iet uz skolu, bet nevarēja atrast zābakus. izrādās vakar atnācis bez, bet zābaciņi stāv pie skolas dežuranta.
tā pazaudēšanas lieta mani tik nenormāli kaitina. katru reizi, kad pie manis pienāk tā mazā balstiņa, kas klusiņām kaut ko dūc man aiz muguras, es jau zinu, ka atkal kaut kas ir padirsts, bet to mēģina pateikt tieši tik klusi, lai tas būtu pateikts, bet es to nedzirdētu.
bet šorīt man bija vienalga, vispār šorīt tas bija smieklīgi.

pārsvarā visiem asics apaviem ir patiešām atbaidošs krāsu salikums.

šodien tramvajā blakus stāvēja sieviete un dungoja melodiju.
..būtu labāk bomzis smirdējis.

Šis akvārijs bija pavisam lielisks ar to, ka tajā bija asari un līdakas. Diezgan ekskluzīvi.

Kopenhāgenas alus krogi.
Diena 2.

Tā nogurt var tikai no svētkiem..

Guļu palātā un garlaicība sit augstu vilni, nācās sevi reanimēt arī cibā, lai nenomirtu no garlaicības pirms kāds man mugurā sāk bakstīt ar nazi.

šodien tramvajā lielākā daļa cilvēku bija pufaikās, ziema sākusies

Nu man šodien arī vienreiz pietiek..
Ja jau man nesanāk, tad nav ko spiest no sūda pīrādziņu.
Es tinos.

mamma regulāri pērk un stūķē mūsu ledusskapī saldējumu Latvijas simtgadei, tāda sarkanbala kartona kaste, kas man nez kāpēc lika domāt, ka iekšā ir parasts plombīrs.
vakar man bērns ielika bļodiņā vienu gabalu sarkanbalta saldējuma, kur pa vidu patiešām plombīrs, bet malās meža zemeņu sorberts. labākais simtgades veidojums priekš manis.

privātais bērnudārzs ar epastu kuku41@inbox
man sirds aizliedz tādiem zvanīt

Ha ha ha.. viena no stulbākajām lietām, ko esam darījuši kopā ar vīru - šodien pa veikaliem meklējām kondicionieri, ventilatoru, sildītāju ar aukstuma funkciju, dajebko, kas no sevis spēj izspiest aukstumu. Tāpat kā droši vien puse rīdzinieku, kas dzīvo mazajās daudzstāvu kastītēs..

nekas šajā amatā nav jaukāks par atvaļinājuma piešķiršanu sev!

Mamma teica, ka bērns perfekti sakot - zilonis. Neticības mākti parādījām viņai bildi ar ziloni, uz ko viņa mums atbildēja - vau vau! Nu vot nebūs, ne šoreiz..

Cilvēkam tūlīt būs četrdesmit, bet viņu mēģina mācīt kā četrgadīgu. Protams, ka tāda pieeja izraisa vēl lielāku vēlmi nedarīt to, ko tev vajadzētu darīt!

Humānisma augstākā pakāpe brīvdienu rītos ap septiņiem barot kaijas pie loga, lai viss rajons dzirdētu par šo varoņdarbu. Vērtīgāk par brēcošo putnu un klaiņojošo kaķu 'savaldīšanu', būtu tikt galā ar stulbajiem babuļiem, kuru dzīve ir tik nepiepildīta, ka rītu jāsāk ar ieskaitīšanos rijīgās kaijas acīs.

mūsu mājās ir ienācis grēcīgais netflix ar seriālu 'money heist'. no sākumā likās 'ui ku labs' spāņu seriāls. bet tad viss sāka stiepties tik ļoti, ka gribas raudāt, jo vairs neticu, ka kādreiz tas beigsies. izmeklētājs, kurš atklāj lietu, protams, norauj komu avarējot ar auto, bet pirms tam visu veiksmīgi paziņojis otra izmeklētāja mātei, kurai, protams, ir atmiņas slimība un tai visas lampiņas izdegušas. vēl visi ir sākuši drāzties viens ar otru, nolaupītāji ar ķīlniekiem, ķīlnieki ar nolaupītājiem, izmeklētājs ar galveno ļaundari un izmeklētāji savā starpā, bet galvenais ļaundaris vinkārši kā dievs ir nepieķerams. kārtīga ziepene, ļoti kaitinoša kārtīga ziepene! spāņi, bļ..

Nu joptv.. nevajag uz kāzām aicināt savus bijušos.

nekad neesmu tā gaidījusi zvanus no svešiem numuriem. katru reizi, kad redzu svešu numuru savā telefonā, mana sirds sāk sisties straujāk un acis mirdzēt cerīgāk, bet pēc sarunas atkal tāda kā neliela vilšanās. tā pat kā kasīt loterijas biļetes. pagaidām izskatās, ka dārziņš mums nespīd.

3+ karte dod iespēju iegādāties zirgu barību ar 5% atlaidi. Daudzbērnu ģimenes beidzot var līksmot!

Lielākā meita ar drusku mazāko vakar gribēja iziet šausmu mājas labirintu, bet drusku mazākā raudādama pēc 5 sekundēm izskrēja ārā. Lielākā gribēja turpināt, tāpēc es kaut kā neapdomīgi aizgāju ar viņu. Mums ieteica nesteigties un izbaudīt, tad nu es ar pārliecību par pāris stulbām lellēm lēnām gāju - pirmās 10 sekundes, tālāk mēs bļaudamas skrējām ārā, lai vēl kāds kroplis mūs neaiztiktu. Tagad lielā nevar viena aiziet līdz vannas istabai un naktī paņemt ūdeni, bet drusku mazākā nožēlo, ka tomēr negāja līdz galam un bija nobijusies jau no paša pirmā eksponāta, kas bija maz mīlīgs bērniņš baltā kleitiņā melnas istabas stūrī..

Labrīt, pamostos un saprotu, ka šī ir pirmā nakts, kad bebe nav naktī ne reizi modusies. Vot to es saucu par brīnišķīgu atvaļinājuma sākumu!

Jūnijs. 2 nedēļas - 101 km līdz darbiņam. Veselība ir atgriezusies, jūtu, ka varu aiziet līdz darbam un justies kā cilvēks. Drīz pat varēšu atsākt skriet.

June 27th, 2015

katru nakti es sapnī satieku kādu cilvēku,
šorīt pamodos un sāk jau likties, ka man tur ir vēl viena dzīve.

šis ir ieraksts cibā pirms trīs gadiem par kādu zināmu cilvēku, ar kuru tā īsti nekad nebiju sarunājusies un nesaprotamu iemeslu dēļ par viņu regulāri sapņoju..

Tagad tā ir mana vienīgā dzīve. Ideālā.

maijā uz darbiņu no rītiem noieti 109 km, brīnišķīgi pavadītas 19 stundas un 7 minūtes.

..un mammai vēljoprojām liekas, ka viņa var mani mācīt, kā audzināt bērnus.
īstā mācītāja! savējos ta kādus kretīnus izaudzinājusi!

es šodien sadusmojos uz bērnu, jo viņa mājturības trijnieku izlaboja uz seši. kaut kādu sūda krustiņdūrienu nevarēja sadurstīt, jo visu nedēļu bija jāskraida apkārt ar draudzenēm. jā, tādas lūk manas lielākās problēmas šobrīd.

šodien vairākas reizes rakstot savus rekvizītus esmu uzrakstījusi veco uzvārdu. sen nebija šādi roka paslīdējusi.

man joprojām ir ļoti ļoti skumji

paskatījos eklasē bērnu reitingus.
Emim no visiem bērniem ir vissūdīgākais reitings vizuālajā mākslā.
visu klašu bērniem.
kolosālais Emis.

man pēdējā laikā lieliski sanāk būt vienalga
man vajadzētu atvainoties par to kolēģiem un līdzcilvēkiem, bet man ir vienalga

pulpo rītā vakarā

"pretīgs, kā vienmēr" - katru rītu atbild mana māte tikko ienākusi pa duvīm, pēc kā tiek uzskaitītas pāris sāpošas vietas. kad tas ir padarīts, tad sākas 'es nevaru' posms - es nevaru ar šo ķemmi sataisīt matus, es nevaru aizsniegt bļodiņu apakšējā plauktā, es nevaru atrasts to un šito, es nevaru ielikt traukus mašīnā, es nevaru pateikt, lai meitenes sakārto istabu, es nevaru.. es nevaru.. es nevaru.. neviens pat neprasa, lai viņa var, tikai man ļoti gribētos kaut vienu rītu iziet no mājām labā garastāvoklī, nevis ar sajūtu - es nevaru.

mans hormonu līmenis tieši 73 reizes pārsniedz pieļaujamo maksimālo līmeni, kā iespaidā es jūtos slikti un labi vienlaicīgi, raudu un smejos vienlaicīgi. es nespēju koncentrēties, jo visu diriģē manas sakropļotās emocijas. es dažreiz saprotu, ka lēnām jūku prātā. un dažreiz man ir skumji par to, bet dažreiz tas man sagādā prieku.

birst kā lapas..