Ziemassvētki.. Wiii mans mīļākais laiks.
Katru gadu es cenšos ar mīlestību lūkoties uz cilvēkiem, kuri ka apdirs..šies skraida pa veikaliem meklējot dāvanas saviem tuvākajiem un tālākajiem, jo tā taču vajag, tā ir pieņemts. Un pēc tam visu decembri populārākais teikums ir par to, cik šis ir finansiāli grūts mēnesis. Pie tiem, kas meklē tuvākajiem, arī es piederu, it sevišķi tagad, kad man ir divas pusaudzes, un tur nu tiešām apdirs..ies, lai atrastu dāmām pa prātam. Pārējiem es dāvanas nepērku, mēs sabrauca ciemos katrs kaut ko samet uz galda, jauki pasēžam un viens otru sirsnīgi aprunājam. Man šis patīk, es bērnu dāvanas nopērku ātri un naudu daudz netērēju, jo man patīk, ka decembris ir skaists mēnesis ar Ziemassvētkiem un daudz brīvdienām un sabeigtu kunģi pēc pamatīgas izēšanās.
Un lūk, tad kādu mārrutku pēc man būtu dārziņā katrai auklitei, audzinātājai, muzikālajai un sportojošajai jāmet dāvanu kartei simts eiro vērtībā?! Pamatojums, protams, ir gaužām vienkāršs - mums jāparāda mūsu pateicība. Oukeij, esmu pateicīga līdz mēnesim un atpakaļ, bet manā gadījumā pateicībai ar dāvanu karšu izmēru nav nekāda sakara. Man nav žēl, bet tas vienkārši iedragātu manu izveidoto brīnišķīgā decembra modeli.

Comments

Nu tie "obligātie ziedojumi" ir tieši tik obligāti, cik cilvēks pats to uztver. Ar trešo bērnu ir pilnīgi vienalga, ko par tevi domā pārējo bērnu vecāki, kad kārtējo reizi atsakies mest naudu kādam ubercēlam mērķim.

September 2020

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930   
Powered by Sviesta Ciba