Kāpēc es esmu slikts mazbērns, kurš nekad nezvana vecmuterei un nepajautā, kā viņai iet?! Vispār kāpēc es viņu saucu par vecmuteri nevis omīti?! Elementāri - viņa nemāk pareizi uzdot jautājumus un uzturēt sarunu. Aplūkojot mūsu pēdējo sarunu, lielisks piemērs ir jautājuma "vai tu pīpē?" vietā tiek lietots kaut kāds hibrīds "es jau zinu, tu jau noteikti atkal pīpē, ja?", kas man liek sakost zobus, lai nepateiktu, kur viņai labāk iet, jo neredzu iemeslu uzdot tik stulbu jautājumu un vēl tik stulbā formā. Bet nu pilnīgi iespējams, ka viņa tikai gribēja uzturēt sarunu..
Comments