Es šodien apraudājos. Divreiz.
Izgājām ar meitām no bibliotēkas, pagājām jau kādus metrus simts, kad vidējā norāda uz onkuli ar vienu kāju un kruķiem. Prasīja, vai drīkstot aizskriet atpakaļ atvērt durvis. Stāvēju un pie sevis apraudājos, jo sapratu, ka kļūdu nav, pamatos bērns ir pareizs. Kad atskrēja atpakaļ, vecākā viņai paprasīja, kāpēc viņa tik ilgi. Apraudājos otrreiz.
Izgājām ar meitām no bibliotēkas, pagājām jau kādus metrus simts, kad vidējā norāda uz onkuli ar vienu kāju un kruķiem. Prasīja, vai drīkstot aizskriet atpakaļ atvērt durvis. Stāvēju un pie sevis apraudājos, jo sapratu, ka kļūdu nav, pamatos bērns ir pareizs. Kad atskrēja atpakaļ, vecākā viņai paprasīja, kāpēc viņa tik ilgi. Apraudājos otrreiz.
Comments