pljeckas miskaste

ir pagājušas jau pāris nedēļas, kamēr 'izklaidējos' pa mājām. no sākuma likās, ka ies diezgan traki, vēlme visu sakārtot pamatīgi izbesīja. sākumā meģināju pietīrīt un izmest nevajadzīgās mantas, kuras beigās savācās nenormāli daudz, bet talāk jau aizvilkās līdz jaunu mēbeļu iegādei un pat sienu un griestu krāsošanai. tas laikam ir tas ar tik ļoti stulbo nosaukumu apveltītais ligzdas vīšanas sindroms. tā kā es biju pieradusi katru dienu atgriezties 'piedirstā' dzīvoklī, kur trauki mētājās pat manā gultā zem segas, nemaz nerunājot par bērnu istabu, kur visi bija kašķīgi un ar asarām pildīja mājas darbus tikai vakarā, kad es atnācu mājās, kur ēdienreizes parasti aprobežojās ar maizītēm vai ceptiem kartupeļiem, man bija pamatotas bailes, ka es varētu sajukt prātā (no turienes arī vēlme stradāt līdz pēdējam), bet nav pagājusi pat nedēļa, kad mums jau ir tīri smuks režīms, piekramēju un izmazgāju visu es no rītiem, kas man neprasa vairak par stundu, sataisu pusdienas, aizeju pēc bērniem, viņi izmācās un tad izklaidējas pēc saviem ieskatiem, bet es guļu un audzēju vēderu, viss liekas tik vienkārši, ka man jaaizdomājas, kur agrāk bija tā problēma?! kapēc man viss tika pasniegts kā tik briesmīgs un sarežģīts?! es nezinu, kā būs talāk, bet pagaidām es droši varu teikt, ka varētu būt mājsaimniece!
un kas man vēl liekas svarīgi pieblst - maizi es pēdējo divu nedēļu laikā esmu pirkusi tikai vienreiz un mans pirmais dzīvē gatavotais šokolādes fondants sanāca perfekts - kraukšķīgs apkārt, bet vidū šķidrs :)