November 6th, 2020

diena 7
pamodos kā vesels cilvēks, nekas nesāp, spēks plūst pa sadurtajām vēnām kā upes pavasarī, saule spīd, viss tik skaisti. iegāju dušā, beidzu smirdēt, dodiet man tikai izrakstu, esmu gatava doties mājās. tad pienāk baisākā dienas daļa - ēšana. brokastis, ir okei ir okei ir okei, viss izturēts, pārējam pie pusdienām - ir okei ir okei, jau stunda ir okei.. un bļēēēē... aiziet atkal. guļu lokos mokos. par šito joku es vēl klāt izpelnījos datortomogrāfiju, nu cerams tā pateiks taisnību.
draudzene čatiņā man uzrakstīja, ka viņai grūti būtu uzsākt diētu, bet ja šādi dzīve piespiežot, tad ir ok.. es lasīju un nesapratu, ko man acis asiņo?! nopietni? nē nu var jau būt, ka es esmu pārāk emocionāla palikusi pēc 14 ripām un 3 sistēmām dienā, bet man tagad ir tīri ok diēta?! lietot tikai šķidro pārtiku un pēc tās vārtīties čokuriņā pa zemi.. ei dirst. blocked.
aizgāja mana otrā kolēģe, baigi skumji bez viņas. nezinu vai man skumji bez viņas, vai bail ko nesīs nākotne blakus gultā, bet vientulību pagaidām es nespēju izbaudīt. paņēm līdzi visu mūs narkatu, tā ka šodied tai būs platis vakars.
darba kolēģi man šodien atsūtīja paciņu, tie gan man ir mīļi, esmu noilgojusies pēc viņiem un darba, ceru, ka pēc šitās slimošanas man vēl tāds būs.
upd. dators parādīja manu diagnozi, urrā visi mani draugi jau lej glāzēs, es no laimes raudu. Un tiku pie savas trešās slimnicas kolēģes, pagaidam izskatās nekaitīga.

March 2024

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
     12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31      
Powered by Sviesta Ciba