pljeckas miskaste

tas, ka cilvēks ir ļoti vecs, nenozīmē, ka viņš drīkst uzvesties kā visa pasaules ļaunuma sakopojums.
ja tāds viņš ir bijis visu mūžu, tad rodas šaubas, ka vainojams ir vecuma marasms. un tas nedod atlaides.

..un kāpēc man tāds būtu jāpacieš savā tuvumā?! ja visu manu dzīvi es no viņa neesmu dzirdējusi nevienu labu, atzinīgu vārdu?! tikai to cik viss ir nepareizi.. pat dzīvošana ar atkarīgu zagli, kurš manu dzīvi padarīja par elli, ir definējama kā mana vaina, jo neesmu mācējusi tikt galā ar situāciju.. nevis laicīgi šķirties no cilvēka, bet neesmu mācējusi pārveidot viņu pēc sava prāta!
man dažreiz liekas, ka visa huiņa, kas ar mani notika, ir kā lāsts, kura sakne ir tur! un pat tagad, kad nav ne mazākā iemesla man piepisties, tiek izdomātas visneiedomājamākās lietas, lai parādītu to, cik es esmu slikta un nepareiza.