pljeckas miskaste

atkal esmu apzagta, piečakarēta, atkluasījusies melus un morāli piekauta.. jau no pieciem nenāk miegs un atkal būs jādzer tā jobanā kafija no kuras manai sirdij ir alerģija! lai dievs stāv man klāt, ja es par spīti šim visam trešdien apgalvošu, ka ar situāciju esmu apmierināta, un ka savu kaimiņu spēju lieliski izmantot, jo patiesībā izmanto tikai mani un ja atskaita nost lietas, kas man jāizdara pēc viņa, tad man nekā nebūtu jādara. visu nedēļu pīkstēju par tādu nieku kā trubu iztīrīšanu, vakar kamēr kroplis sēdēja un mēģināja kaut ko iegrūst kuņģī, lai es pēc tam atkal varētu mazgāt traukus un savākt krikumus, ko kroplis nebija trāpījis mutē, es cītīgi tīrīju trubas (protams, kā parasti arī iztīrīju).. un pēc tam klausījos murgu, cik cītīgi mēs esam darbā strādājuši un noguruši.. bļa ei dirst, es laikam nestrādāju, visu nedēļu ceļos un skrienu. kā man šitais viss ir pieriebies - esmu tā nobriedusi iegrūst viņam mēslu dakšas ribās kā nekad!
ak jā un atkal šīs dzīves patiesības - svešu mantu likšana lombardā nav zagšana - nu jēzus, vai ku es esmu stulba, ka šito nezināju!
kaut tu nosprāgtu!
ja pieceļas piecos no rīta tad viss liekas tik ahujena skaidrs.