:
pēc gulētām divam stundam un celšanos jau piecos, jūtos izsmelta un piektdienas vakars ir pteieicis vēlmi pēc gultas, ignorējot tādu vietu kā vecrīgu un draudzeņu aicinājumus. Varbūt labi vien ir,ka mans čabulīc aiztecējis nezināma virzienā un divdienu "viesiibaam" ar draugiem. Pirmajā brīī varētu šķist, ka nu ir dirsā-piektdienas vakars, draudzenēm pievienoties nav spēka un mājās valda pilnīgs tukšums. Tikai kaķis guļ un nospalvo dīvānu. Mēģinu uztvert šo apstākļu sakritību par brēcienu pēc ilga miega. Gulēšu un necelšos. Saku sev ar labunakti
Netīrās veļas pagrabs
Recent Entries
You are viewing the most recent 13 entries.
22nd May 2009
21st May 2009
: smadzeņu pūderēšana
tā kā mājās darīt neko pašlaik negribas, spēju tik vien ka traukus nomazgāt un veļu samest veļasmašīnā, tad nu rodu mierinājumu interneta plašumos. Šoreiz pastudēju apollo gudrības sievietēm. Sviests. Ne tikai dos padomus, kad un ar ko pārgulēt, bet arī, vai viņš ir Tavs īstais un vienīgais, vadoties pēc sajūtām kuras pārņem katrreiz pirms lielā aplauziena :D Citreiz gribas vaicāt, kurš to raksta, kurš ņem par pilnu un kurš ievēro. Tipiskas iemīlēšanās scenārijs noved pie secinājuma-tavs īstais un vienīgais. Žēlīgi pasmaidīju un mierinājums radās, kad komentāros cilvēki tomēr nav tik glupi. Tā jau es tagad varētu sviestā saiet, ja uzskatītu visus par izredzētajiem, kurus pavadījusi man nemitīgā ilgošanās, trulā smaidīšana un patīkamais satraukums, ik reiz, kad dievināmais objekts parādās pie apvāršņa. Tik nelaime tāda, ka pēc laika iekšējais pacēlums noved pie dziļās vienaldzības sakot-dabūju, uzzināju, kas tas īsti ir par fruktu un nu liekam jaunu bildi iekšā. Es laikam vispār esmu tāds drausmīgi skeptisks radījums šajā ziņā, kas jēdzienu IEMĪLĒTIES ignorēju kā nebijušu. Nu nav tas nekas labs. Īsa eiforija un nievajoši lūkojus uz ikviena, kas šitajai apmātībai piesien paša Dieva svētību visa mūža garumā.
Iedzeru kafiju, mierīgi nopūšos, ka man viss šai sfēra beidzot mierīgi un lai jau taureņi dejo citās pļavās :)
tā kā mājās darīt neko pašlaik negribas, spēju tik vien ka traukus nomazgāt un veļu samest veļasmašīnā, tad nu rodu mierinājumu interneta plašumos. Šoreiz pastudēju apollo gudrības sievietēm. Sviests. Ne tikai dos padomus, kad un ar ko pārgulēt, bet arī, vai viņš ir Tavs īstais un vienīgais, vadoties pēc sajūtām kuras pārņem katrreiz pirms lielā aplauziena :D Citreiz gribas vaicāt, kurš to raksta, kurš ņem par pilnu un kurš ievēro. Tipiskas iemīlēšanās scenārijs noved pie secinājuma-tavs īstais un vienīgais. Žēlīgi pasmaidīju un mierinājums radās, kad komentāros cilvēki tomēr nav tik glupi. Tā jau es tagad varētu sviestā saiet, ja uzskatītu visus par izredzētajiem, kurus pavadījusi man nemitīgā ilgošanās, trulā smaidīšana un patīkamais satraukums, ik reiz, kad dievināmais objekts parādās pie apvāršņa. Tik nelaime tāda, ka pēc laika iekšējais pacēlums noved pie dziļās vienaldzības sakot-dabūju, uzzināju, kas tas īsti ir par fruktu un nu liekam jaunu bildi iekšā. Es laikam vispār esmu tāds drausmīgi skeptisks radījums šajā ziņā, kas jēdzienu IEMĪLĒTIES ignorēju kā nebijušu. Nu nav tas nekas labs. Īsa eiforija un nievajoši lūkojus uz ikviena, kas šitajai apmātībai piesien paša Dieva svētību visa mūža garumā.
Iedzeru kafiju, mierīgi nopūšos, ka man viss šai sfēra beidzot mierīgi un lai jau taureņi dejo citās pļavās :)
12th May 2009
:
Citreiz liekas, ka es varētu kaut skaļi paziņot, ka man ir cuku gripa vai kāda cita mistiska slimība, bet tik un tā neviens to pat nedzirdēs
11th May 2009
: viszinošie dakterīši
Bet vispār man laikam vēlams griesties vel pie kāda trešā speciālista. Pēc slimnīcas man sadod čupiņu ar lapelēm, analīžu rezultātiem un tik skaisti sarakstītiem, ka paliek vai žēl, ka to nevar pievienot savam CV, kā garantiju manai tehniskajai apkopei un detalizētam aprakstam arī no iekšienes.
Tātad lapelē latviešu valodā ierakstīta kaut kāda diagnoze, kuru ārstēšanai gan jagriežas pie sava ginekologa. (izņaudēju ātraku vaļā palaišanu, tādejādi izpalika recepšu kalni no vietējās raganas t.i. dakterītes). Tā nu tad ar visām diagnozēm šodien eju ginekologa kabinetā, lieku galdā visu savu makulatūru un gaidu, kad tiks izrakstītas mazāka izmerā lapelītes. Šī pašķirsta, aizver un pasaka, ka man nekas nekaiš. Nu bet kā?? tur tak rakstīta diagnoze. Jā, bet lai noteikti šādu diagnozi, nav nemaz veiktas analīzes, lai ko tādu konstatētu. WTF? Mīļā miera labad vismaz tiku pie zāļu nosaukuma, kuras vispār nopērkamas bez receptēm,lai nu profilakses pēc palietoju. Iziet no poliklīnikas bez jebkāda medikamenta grēks tomēr. Tagad savu aprakstu no iekšienes esmu nolikusi pie pārējiem papīriem, virsū uzliekot vārdisku FUJ.
Bet vispār man laikam vēlams griesties vel pie kāda trešā speciālista. Pēc slimnīcas man sadod čupiņu ar lapelēm, analīžu rezultātiem un tik skaisti sarakstītiem, ka paliek vai žēl, ka to nevar pievienot savam CV, kā garantiju manai tehniskajai apkopei un detalizētam aprakstam arī no iekšienes.
Tātad lapelē latviešu valodā ierakstīta kaut kāda diagnoze, kuru ārstēšanai gan jagriežas pie sava ginekologa. (izņaudēju ātraku vaļā palaišanu, tādejādi izpalika recepšu kalni no vietējās raganas t.i. dakterītes). Tā nu tad ar visām diagnozēm šodien eju ginekologa kabinetā, lieku galdā visu savu makulatūru un gaidu, kad tiks izrakstītas mazāka izmerā lapelītes. Šī pašķirsta, aizver un pasaka, ka man nekas nekaiš. Nu bet kā?? tur tak rakstīta diagnoze. Jā, bet lai noteikti šādu diagnozi, nav nemaz veiktas analīzes, lai ko tādu konstatētu. WTF? Mīļā miera labad vismaz tiku pie zāļu nosaukuma, kuras vispār nopērkamas bez receptēm,lai nu profilakses pēc palietoju. Iziet no poliklīnikas bez jebkāda medikamenta grēks tomēr. Tagad savu aprakstu no iekšienes esmu nolikusi pie pārējiem papīriem, virsū uzliekot vārdisku FUJ.
: vēroju vērotājus
Atvelkos mājās. Tukšums un klusums. Tik kaķis skrien pretī, kura interese aprobežojas ar vēdera pakasīšanu un vakardienas šašliku. Šodien vilcienā, kad pie rokas nebija nekā lasāma, vēroju cilvēkus un to,kā cilvēki vēro citus cilvēkus. Ievēroju, ka aplūkots tiek jebkurš, kurš iekāpj vagonā un ar skatieniem tiek pavadīts tik ilgi līdz novērošanas objekts atrod sev sēdvietu un sāk neko nedarīt, kas padara vinu skatieniem neinteresantu. Bet gadās tādi indivīdi, kuri tiek aplūkoti pat sēdēšanas brīdī un ja skatītājam blakus sēž kāds sarunu biedrs, tad pavisam noteikti novērojamais objekts tiek arī aprunāts. Es tik īsti nespēju iebraukt, ko tur komentēt, jo pat man, apdiršanas meistarei, daudzi nelikās neviena paša komentāra vērti.
Tā nu 40 min ar šaurām acīm un R. Klaidermanu vēroju pašus vērotājus. Novērojamie, savukārt, nenovēroja nevienu un tad man radās jautajums-ja reiz šoreiz pati esmu sava veida novērotajs, tad uz mani arī kāds tik cītīgi skatās? It kā jau nav ko redzēt, parasts pusblonds skuķis, kurš, atspiedis galvu pret logu, vienaldzīgu sejas izteiksmi skaita kokus caur otrpus vagona logiem. Un tomēr, cik interesanti gan vērot cilvēkus...piederu tomēr pie glūņām-nekomentētājiem un man pilnīgi vienalga, ja kādai tantiņai esmu izklaides objekts visas viņas braucamā ceļa garumā
Atvelkos mājās. Tukšums un klusums. Tik kaķis skrien pretī, kura interese aprobežojas ar vēdera pakasīšanu un vakardienas šašliku. Šodien vilcienā, kad pie rokas nebija nekā lasāma, vēroju cilvēkus un to,kā cilvēki vēro citus cilvēkus. Ievēroju, ka aplūkots tiek jebkurš, kurš iekāpj vagonā un ar skatieniem tiek pavadīts tik ilgi līdz novērošanas objekts atrod sev sēdvietu un sāk neko nedarīt, kas padara vinu skatieniem neinteresantu. Bet gadās tādi indivīdi, kuri tiek aplūkoti pat sēdēšanas brīdī un ja skatītājam blakus sēž kāds sarunu biedrs, tad pavisam noteikti novērojamais objekts tiek arī aprunāts. Es tik īsti nespēju iebraukt, ko tur komentēt, jo pat man, apdiršanas meistarei, daudzi nelikās neviena paša komentāra vērti.
Tā nu 40 min ar šaurām acīm un R. Klaidermanu vēroju pašus vērotājus. Novērojamie, savukārt, nenovēroja nevienu un tad man radās jautajums-ja reiz šoreiz pati esmu sava veida novērotajs, tad uz mani arī kāds tik cītīgi skatās? It kā jau nav ko redzēt, parasts pusblonds skuķis, kurš, atspiedis galvu pret logu, vienaldzīgu sejas izteiksmi skaita kokus caur otrpus vagona logiem. Un tomēr, cik interesanti gan vērot cilvēkus...piederu tomēr pie glūņām-nekomentētājiem un man pilnīgi vienalga, ja kādai tantiņai esmu izklaides objekts visas viņas braucamā ceļa garumā
9th May 2009
: pavasara tīrīšana un rīta teātris
Sestdiena. Gulēt iegāju trijos. Pamostos, kāds jau aizskrējis darīšanās. Po, gulšņāju un kaļu plānus šodienas pavasara tīŗīšanai. Noklaudz durvis un sākas vārdu birums,ka es vēļ guļu, ka sen jau pie darba bija jāķeras, brokastis jātaisa un vispār, ja lietotu rupjības-tu slinka govs, velc savu dirsu no gultas ārā un sāc darboties. Es vienaldzīgi nožāvājos, novelkos uz virtuvi uzpīpēt un ar žēlumu raugos, kā dažs labs merkaķa tempā kaut ko ņemas pa virtuvi. Nopipēju un tikpat mierīgā vienaldzībā apģērbjos un gludinos, fonā dzirdot, ka lielā steiga novedusi tikai pie kaut kā, kas pēc tam bijis jāslauka pa grīdu.Filozofēdama par dzīvi mierīgi gludinu sakrauto veļas kalnu un neliekos ne zinis. Viens labums šajā visā ir-jo vairāk saprotu, cik bezjēdzīga un dazkārt traumejoša var būt vienvirziena dzīšanās pēc kaut kā un velme koriģēt visu pasauli. Bet es tagad pārvēršu savu pasauli-beržu un pulēju, tīru un kārtoju, lai katrs mazākais stūrītis būtu tīrs. Vienīgais mīnuss-jūtos kā pec svaru zāles apmeklējuma, bet tas tikai dod lielāku gandarījumu un cerams šovakar tikšu kaut kur arī atpūsties. Nogulēt gultā pie filmas šodien negribas.
Sestdiena. Gulēt iegāju trijos. Pamostos, kāds jau aizskrējis darīšanās. Po, gulšņāju un kaļu plānus šodienas pavasara tīŗīšanai. Noklaudz durvis un sākas vārdu birums,ka es vēļ guļu, ka sen jau pie darba bija jāķeras, brokastis jātaisa un vispār, ja lietotu rupjības-tu slinka govs, velc savu dirsu no gultas ārā un sāc darboties. Es vienaldzīgi nožāvājos, novelkos uz virtuvi uzpīpēt un ar žēlumu raugos, kā dažs labs merkaķa tempā kaut ko ņemas pa virtuvi. Nopipēju un tikpat mierīgā vienaldzībā apģērbjos un gludinos, fonā dzirdot, ka lielā steiga novedusi tikai pie kaut kā, kas pēc tam bijis jāslauka pa grīdu.Filozofēdama par dzīvi mierīgi gludinu sakrauto veļas kalnu un neliekos ne zinis. Viens labums šajā visā ir-jo vairāk saprotu, cik bezjēdzīga un dazkārt traumejoša var būt vienvirziena dzīšanās pēc kaut kā un velme koriģēt visu pasauli. Bet es tagad pārvēršu savu pasauli-beržu un pulēju, tīru un kārtoju, lai katrs mazākais stūrītis būtu tīrs. Vienīgais mīnuss-jūtos kā pec svaru zāles apmeklējuma, bet tas tikai dod lielāku gandarījumu un cerams šovakar tikšu kaut kur arī atpūsties. Nogulēt gultā pie filmas šodien negribas.
8th May 2009
: pārdod!
Pārdodu smadzenes, nelietottas. Par cenu vienosimies.
Pārdodu smadzenes, nelietottas. Par cenu vienosimies.
7th May 2009
: triumfa gájiens jeb pilnígs zaudéjums
Vēlreiz tiks pacelts attiecību jautājums, un tādu vienkārši vairs nebūs. Punkts.
Pie sevis līdzjūtīgi pasmaidīju un iedzēru Kõlu.
Pie vakara gādīgās bučas tomēr tiku. Bez uzaicinājuma.
Vēlreiz tiks pacelts attiecību jautājums, un tādu vienkārši vairs nebūs. Punkts.
Pie sevis līdzjūtīgi pasmaidīju un iedzēru Kõlu.
Pie vakara gādīgās bučas tomēr tiku. Bez uzaicinājuma.
6th May 2009
: brīdis
daudzi iesaka-izbaudi brīdi. Nu tad arī izbaudu-otraja stāvā veļasmašīna griež sasvīdušus sieriņus, ledusskapis rūc un dzesē divas pakas ar vecu pienu, akvārijā zivs taisa dīvainus manevrus, virtuves logs vaļā, jo kaķis pirms brīža kastītē sataisīja brīnumus un aromats palicis, lai arī brīnums jau sen peldas kanalizācijā, rokas atsalušas (jo logs tacu vaļā) sildītaju slegt iekšā nedrīkst, jo (vēļjoprojam vaļā logs) un elektrības rēķins liek apdomāties, kafijas krūze izdzerta un slinkums to mazgāt, pelnu trauks jau pilns, bet slinkums to izbērt, uz tualeti vajag, bet ir pārak auksts, lai iztaisnotos un aizietu, turklāt pakaļu saldēs aukstā poda mala un uz otrā stāva siltako podu protams slinkums kāpt. Secinājums-brīdis būtu daudz jaukāks, ja nebūtu aukstums un slinkums
daudzi iesaka-izbaudi brīdi. Nu tad arī izbaudu-otraja stāvā veļasmašīna griež sasvīdušus sieriņus, ledusskapis rūc un dzesē divas pakas ar vecu pienu, akvārijā zivs taisa dīvainus manevrus, virtuves logs vaļā, jo kaķis pirms brīža kastītē sataisīja brīnumus un aromats palicis, lai arī brīnums jau sen peldas kanalizācijā, rokas atsalušas (jo logs tacu vaļā) sildītaju slegt iekšā nedrīkst, jo (vēļjoprojam vaļā logs) un elektrības rēķins liek apdomāties, kafijas krūze izdzerta un slinkums to mazgāt, pelnu trauks jau pilns, bet slinkums to izbērt, uz tualeti vajag, bet ir pārak auksts, lai iztaisnotos un aizietu, turklāt pakaļu saldēs aukstā poda mala un uz otrā stāva siltako podu protams slinkums kāpt. Secinājums-brīdis būtu daudz jaukāks, ja nebūtu aukstums un slinkums
5th May 2009
: rijīgums
Velns parāvis, es pirms pāris studnām ta pieliku kuņģi, ka likās visu vakaru vairs neēdīšu, bet tagad konstatēju, ka gribas atkal ēst. Un nevis tā mazliet, bet tiešām esmu izsalkusi! Ar kuru nepareizo zvaigžņu stāvokli pie debesim šī dīvainība ir izskaidrojama?
Velns parāvis, es pirms pāris studnām ta pieliku kuņģi, ka likās visu vakaru vairs neēdīšu, bet tagad konstatēju, ka gribas atkal ēst. Un nevis tā mazliet, bet tiešām esmu izsalkusi! Ar kuru nepareizo zvaigžņu stāvokli pie debesim šī dīvainība ir izskaidrojama?
:
Bija jābūt uz kaut kādu vienu lekciju šorīt. Tas nozīmē, ka man jāceļas jau sešos, lai līdz auditorijas ērtajiem krēsliem nonāktu savlaicīgi. Ja reiz ta ir vienīga lekcija šonedēļ, tad nebūs liels zaudējums, ja netiks (jau netika) apmeklēta.
Mājās atgriezies mūsu kastrētais runcis, kurš laikam saprata, ka te var paēst un izgulēties pa brīvu, turklāt gājiens ar domu "stāvēs vai nestāvēs" visticamāk nav vainagojies ar panākumiem. Nabaga kastrātiņš, iespējams viņš šādu likteni ir pelnījis daudz mazāk nekā dažs labs cilvekveidīgs radījums.
Varētu pazvanīt čabulītim un uzjautāst, vai varbūt pusdienās ko nevajag, bet šāda cēlsirdība būtu pilnīgi lieka-ledusskapī ir viena kubikcentimetra liels siera gabals, veca majoneeze, tikapt vecs piens u.c. dārgumi, kuriem laiks jau ceļot uz miskasti. Nu neko, gaidīšu tāpat savu dārgumu, jo par kādu mērgli es viņu neuzskatītu (un par laimi viņš pat sevi arī), tas ērms ir tāds dikti mīļš tomēr.
Mājās atgriezies mūsu kastrētais runcis, kurš laikam saprata, ka te var paēst un izgulēties pa brīvu, turklāt gājiens ar domu "stāvēs vai nestāvēs" visticamāk nav vainagojies ar panākumiem. Nabaga kastrātiņš, iespējams viņš šādu likteni ir pelnījis daudz mazāk nekā dažs labs cilvekveidīgs radījums.
Varētu pazvanīt čabulītim un uzjautāst, vai varbūt pusdienās ko nevajag, bet šāda cēlsirdība būtu pilnīgi lieka-ledusskapī ir viena kubikcentimetra liels siera gabals, veca majoneeze, tikapt vecs piens u.c. dārgumi, kuriem laiks jau ceļot uz miskasti. Nu neko, gaidīšu tāpat savu dārgumu, jo par kādu mērgli es viņu neuzskatītu (un par laimi viņš pat sevi arī), tas ērms ir tāds dikti mīļš tomēr.
:
Nu tas ir pzd es teikšu. Aizejam normāli ar viņa draugiem skatīties hoķi. Viss normāli. Alus kaste blakus, viss kā parasti. Kastes saturs protams tiek tukšots nepārtraukti, bet tad temps paliek lēnāks, jo katrs kaut kā vairak vai mazāk apzinās savu reibumu un šo procesu pārtrauc. Bet nē, process turpinās, jo manējais STOP saprot tikai tad, kad kaste jau piepildīta ar tukšo taru. Noliec blakus kaut veselu alus rupnīcu un prom neies ātrak līdz nebeidzamie noliktavas krājumi nerādīsies tukši. Besī, ka mūžīgi draugu barā vienam ir jāaizlej acis un jāruna glupības un tas vienmēr ir mans čabulītis. Kaut ko teikt protams bezcerīgi, jo nelokāmā patiesības apziņa tikai vienas personas ietvaros ir nepārlaužama. Kā akmenī būs iecirsts pat fakts, ka zāle kļuvusi lillā. Ja tā saka, ta ir un bezcerīgi būtu iegalvot pretējo-visiem acīmredzamo. Kāda gudriniece jau teiks, ka vajag izrunāties, vajag reiz noskaidrot, kur slēpjas problēma, bet uz to visu es varu atbildēt diviem vārdiem-ej d... jo skaidrot cilvēkam, kas ir mūžīgā % ietekmē ir lieki, jo nevajag daudz, lai nākošajā dienā atcerētos faktu-bija kaut kāda saruna. Jā, strādā, pelna, stress un tādas lietas, bet nu johaidī, ja var plātīties un man pašai klārēt, cik lielisks mums sekss, ja vienalga antidepresants ir brūni apgrābstītā alus pudele. Un pēc tam- ak vai...esmu izdzēris par daudz, es neesmu spējīgs. Bļin.. tev blakus guļ tīri pievilcīgs skuķis, kurš trinas apkārt, bet tai vietā tik konstatē faktu-ak vai...
Es vēlreiz saprotu to mazliet citādo vīriešu domāšanu, bet sūdi jau tādi, ka parunajot kaut čabulīša draugu lokā, saproti, ka tie cilvēki sava ziņā ir tieši tādi paši, bet tomēr mazliet piezemēti.
Citreiz tiešām apnīk un gribas visu uzmest un sakravāt koferīšus, bet tad rodas jautājums, cik lielā mērā tās problēmas ir ta vertas un vai tada veidā nebēgu nieka pēc. Draņķīgi, bet nav jau tas vecums,kad aiz muguras būtu vairākas ilggadējas attiecības, lai savilktu kaut kādus secinājumus.
Es vēlreiz saprotu to mazliet citādo vīriešu domāšanu, bet sūdi jau tādi, ka parunajot kaut čabulīša draugu lokā, saproti, ka tie cilvēki sava ziņā ir tieši tādi paši, bet tomēr mazliet piezemēti.
Citreiz tiešām apnīk un gribas visu uzmest un sakravāt koferīšus, bet tad rodas jautājums, cik lielā mērā tās problēmas ir ta vertas un vai tada veidā nebēgu nieka pēc. Draņķīgi, bet nav jau tas vecums,kad aiz muguras būtu vairākas ilggadējas attiecības, lai savilktu kaut kādus secinājumus.
4th May 2009
: paškritika
Vecis atkal lūpījis pornenes. No vienas puses, lai jau lūr uz tām stenošām beibēm, ja vien tās pašas meičas par atvēlētajiem $ netaisītu tādus paraugdemonstrējumus, kurus pavada it kā baudas pilnie saucieni, un manējais nepiedāvatu realizēt ko līdzīgu dzīvē, jo izskatās, ka viņām patīk un nelīdz apgalvojums,ka viņām vairak patīk atalgojums ne process, kur, piedod, atvaino, no baudas ir tik,cik līdz mēnesim. Nekad neesmu sevi uzskatījusi par aizspriedumainu vai sazin kādu tur vēl, bet nejūtos vēl tik lietojusies, ka jameklē kāda alternatīva jau populārajiem seksa veidiem. Vāks.
Vecis atkal lūpījis pornenes. No vienas puses, lai jau lūr uz tām stenošām beibēm, ja vien tās pašas meičas par atvēlētajiem $ netaisītu tādus paraugdemonstrējumus, kurus pavada it kā baudas pilnie saucieni, un manējais nepiedāvatu realizēt ko līdzīgu dzīvē, jo izskatās, ka viņām patīk un nelīdz apgalvojums,ka viņām vairak patīk atalgojums ne process, kur, piedod, atvaino, no baudas ir tik,cik līdz mēnesim. Nekad neesmu sevi uzskatījusi par aizspriedumainu vai sazin kādu tur vēl, bet nejūtos vēl tik lietojusies, ka jameklē kāda alternatīva jau populārajiem seksa veidiem. Vāks.