| zvaigznes un azote |
[Sep. 21st, 2010|12:39 am] |
Tikko atcerējos to fantastisko sajūtu, kad ar Viņu gulējām parkā un skatījāmies debesīs un runājām visu ko. Un bija pilnīgi dabīga vēlme savērpties,sakļauties un būt tuvu tuvu viens otram. Tajā brīdī bija tā pārpasaulīgā miera un dzīves plūduma sajūta, guli azotē un ahhhh. Kad ir tas brīdis, ka ir traki laba sapratne, bet tai pat laikā arī pavisam skaidra apziņa, ka tas ir tikai brīdis. Bet tā sajūta ir salda, un skaudra reizē, bet ellē, ellē skaista.
Un vispār es traka, uz desktopa uzliku vienu no visu laiku skaistākajām un mīļākajām un vispār aww bildēm ever. Bet tu cilvēks paskaties un pie sevis nosmaidi. Tad sanāk, ka, ja daru tā, tad tā bija mīlestība tomēr, što ļi?
paklausījos kā dzīvokļa biedrene sagumusi pēc atbraukšanas no Madrides un sapratu, ka manas problēmas tāds sīkums vien ir. Foršs cilvēks saklausījies visādas muļķības, gana nedrošs par sevi, kā rezultātā sanāk viena normālā viņas drauga vārdiem runājot 'pakāršanās teorija' |
|
|
| |
[Sep. 21st, 2010|05:48 pm] |
|
jocīgi cilvēki - izveido glābējsilīti (babybox) un brīnās šausminās par katru tur ievietoto mazuli. Jeb varbūt, ka tas lai veicinātu tautā sociālo atbildību un sirdsapziņu, vai? Bet nu, jā, jā, saprotu, ka ar kaut ko ziņu lenta jāaizpilda. Taču neatceros, ka man eko strādājot, vajadzēja ko tik nejēdzīgu rakstīt. Salīdzinot ar šo visi ceturkšņa/mēneša kā iet uzņēmumiem, liekas tomēr ļoti pamatoti BBS kā nekā. Jeb līdzcietība manī kaut kur zūd? H. vinj zin |
|
|