| |
[Sep. 20th, 2010|02:48 am] |
dīvainas ir tās vakara/nakts sajūtas. tu cilvēks izdari visu darāmo, pat ātrāk nekā vajadzēja, noskaties filmu un jau tā manāmi miegojies un tad sāc domāt.
vakara plāni atkal sanāca savādāki kā bija plānots. bet tad pat ne laagaa beedaajies vairs, bet kaut kaa sev atgaadini, ka vaig pashai pilnveidoties ne pa vakariem pa visaadaam gultaam vazaaties. un pat ne gultas bijs shovakar plaanaa. nu ok bija otrajaa ar ceribu ka pirmajaa, bet nu. luuk, un tad nonaac pie secinaajuma, ka pa lielam ir labi kaa ir. dabon savu dalju uzmaniibas, maiguma, intereses un dziivo laimiigs. un patiesham ari dziivo.
jo kurneeshana saakas vien tad kad pa laikam kaads neatkadina cik forsha esi vai ka pa laikam nav fantastiskaa azotes sajuuta. un tad vel kaut kur pa vidu tam visam ir karotiite un muguru fetišs kā kāds draugs to nosauca. tas gan nav fetišs jo redzot skaistu trijstūri (nav jābūt pat ļoti izteiktam) ir tāda mīļuma un miera sajūta, laikam arī drošības; un rodas automātiska vēlme pieglauzties. bet tas laikam ir jau 'manas attiecību daļas cilvēka' sajūta ne, kopumā. jeb varbūt manī beidzot mainās proporcijas?
un tad vēl tam klāt apjausma, ka būtībā esmu tieshaam laimiiga un paspietiekama neesot ar kādu kopaa un, ka tādi ir arī lielāka daļa cilvēku man apkārt. luuk. tur neietilpst gan mana gjimene (mana kā meitas gjimene - bij vēl kaut kāds smalkais antropoloģijas vārds šim). vismaz mamma ar brāli toč ne, par māsu un tēvu nav īsti skaidrs, jo neviens no viņiem par sevi neko lāga nerunā un kaut kā arī bijība/sajūta, ka nevajag pašai jautāt. luuk, bet lielākā daļa draugu, mīļāko un pat daļa bijušo ir tādi. sanāk, ka teju vai ka domubiedri pat tādā ziņā ir blakus pilnīgi neapzināti nolasīti. un laikam, ka pat labi, ka ir tā.
un vēl man jautājums bungam, tam, kas Uģis: "vai gadījumā tev kādreiz nav bijusi kāda darīšana Canturbery?"
tagad tam visam bonusā ir tā sajūta, ka varbūt likt facebook cilvēkus ar to fūres šoferi mierā un nemeklēt tā, ka tāpat sanāks viņu vēl kādreiz vnk tāpat satikt. Kā reiz ar Kānu Taksimā un tepat Pulkvedī. bet varbūt esmu vnk par daudz visu ko par likteņiem, lemto un paredzēto salasījusies? |
|
|
| |
[Sep. 20th, 2010|07:32 pm] |
Jau otro reizi izdzēsu smukpuisīti no skype saraksta. - Tiksies weekendaa, lab. Weekends paiet, nekā. Nu labi gadās. Šodien no pēcpusdienas kafijas kompānijas atteicās citus variantus nepaidāvojot. Nu i na. Jāliekas tak laikam beidzot mierā un pārmaiņas pēc jākoncentrējas uz ko citu ne atsūkāšanas prasmju pilnveidi.
Tagad ar visiem zobuārstiem, velo pārdošanām un domāšanas ko ņemt līdzi ko atstāt, spēki tā iet uz nulli, ka šķiet vnk braukšu ar viņiem trešajā uzreiz uz ziemeļiem, nevis tikai somu atdošu. Vannu vai ko tādu vajag tagad, ilgas gulšņāšanas un nekādas domāšanas tikai jaukas filmas spāniski. Viss. Na visu citu. Vismaz dienu tā. Un tad kaut kad kārtīgi izdejoties vai varbūt vnk aiziet pēc kādas stundas paskriet.
Uff.
Un vispār vēl galva arī sāp.
Labi, ka dzīvokļa biedrene šodien būs mājās. Un vēl pie piena tiku. Rīt būs sēņu mērce, tik mērcēties jāieliek |
|
|