Bet sākās viss pirms desmit vai vairāk gadiem ar šo:Robot

Esošajā mājā man kaimiņi parasti klusi, bet šovakar kaut kur blakus blīkšķ durvis un kaut kas skaļi un ļoti nepareizi dzied "No dienvidiem tu".

Vispār šī ir izteikti latviska māja. Neviens kaimiņš uz sveicienu nav atbildējis krieviski.

Bet vēl aizdomājos - ja jau es dzirdu, kā kaimiņi dzied, tad jau arī kaimiņi dzird, kad es dziedu. Neviens gan līdz šim nav nācis un aizrādījis, jo parasti dziedu pa dienu un ne parāk ilgi.

Redzēju sapnī, ka mana jaunākā brāļa draudzene vairs nav kopā ar manu brāli. Turklāt tā meitene nemaz nebija mana brāļa draudzene reālajā dzīvē, bet kaut kāda ietekmelēm līdzīga čiksa no Skotijas, kurā vēl sāka dot man mājienus, ka gribētu ar mani tuvākas attiecības. Vēl es sapnī biju ebrejiete un mēs bijām kaut kādā vairāku stāvu koncertzālē, kad pēkšņi sākās kaut kāda ārkārtas situācija un es nopriecājos, ka tālredzīgi esmu izvēlējusies vietu tuvu izejai. Kaut kā man izdevās paglābties, lai gan vētra pa gaisu nēsāja smagus priekšmetus un pat maujošu govi.

Lidojam ar airbaltic pirmo reizi nemot lidzi ari kalnu sleposanas ekipejumu. Man tas slepes un zabaki savas somas vel kautka ipasji ir jaasapako, lai otra gala sanemtu nesalauztas un nesaskrapetas? Slepju soma aplam plana - tiit salles apkart, vai ka?

Lidz sim ar auto sleposhanas inventars vests, pilnigi jauna pieredze sogad planota

Grasāmies ar vienu čali noslēgt derības, kurš līdz Jāņiem dabūs labāku fizisko formu, bet esam stipri atšķirīgi. Man ir liekais svars un kusls ķermenis, viņš arī gribētu kādus 10 kg speķīša nomest (pārējais ir lieli uzkačāti muskuļi). Katram ir savs ideālais sasniedzamais svars, kuru nu kurš pats uzskata par ideālu.
Kā mums saprast to, kuram būs lielāki sasniegumi, ja izejas līmenis un vajadzības ir tik dažādas? Kā saprast progresa līmeni attiecībā vienam pret otru?

Aizvakar atlaida depris.

Kopš iepriekšējā ieraksta "Depris" 2024-10-09 13:18:00 dzēru ripas, kuras izrakstīja psihiatrs. Divi mēneši pagāja...

Un aizvakar -- grūti pat tieši paskaidrot, kas mainījās, bet kaut kā kļuva atkal normāli, pat labi! Darīju lietas. Un vakar. Šodien arī daru. Ne daudz, bet vairāk nekā neko.

Protams, feispalmoju par to, kā pats sevi mēģināju piespiest un motivēt un nez ko vēl darīt un pārmetu sev pirms atlaida. Analoģijās runājot -- ar salauztu kāju nenoskriesi maratonu. Bet kustēties, protams, vajag. Bet skriet nevajag, nevajag pārmest sev par to, ka nevar ar salauztu kāju paskriet. Nevajag nevis tāpēc, ka nevajag, bet tāpēc, ka tāda pašpārmešana nav produktīva, neko nedod.