Šorīt, starp diviem modinātājiem, 7:00 un 7:30 es pieredzēju manu otro Lucid Dream manā mūžā.
Detaļas neaprakstīšu. Divos vārdos: pēc patikas lidoju, izkļuvu cauri māju sienām un visu laiku jutos LABI!
Visādi sīkumi: pazaudēju vibrācijas, nokritu no 5 stāvu mājas augstuma smiltīs, ar seju smiltīs, un spēju elpot. Pienāca cilvēki, kaut ko runāja, es atguvos un atkal Lidoju!
Bija silta vasara, silts gaiss, lidoju augstāk, zemāk, vienā mājā celtnieki bija noņēmuši dzīvoklim ārsienas, un tur cilvēki vienkārši turpināja viņu dzīves kā caur stiklu! Pārsvarā viss Miera/Brīvības ielas rajonā, tās mājas un vietas, ko biju bieži redzējis šajā reālitātē.
Subjektīvi ap 2 stundām; no 07:00 līdz 07:30 pēc pulksteņa. Vielas nebiju lietojis, vispār visnotaļ mierīgi aismigu ap 24:00 iepriekšējā vakarā.
Atpazinu, ka šis ir Lucid Dream, tāpēc, ka man tāds bija bijis īss intensīvs, bet ļoti īs ap 10 gadus pirms tam. Nav svarīgi kā.
Lieliska pieredze! Bet nav "neaizmirstama". Tā jau tagad zūd no manas atmiņas, visa šī 2 stundas ilgā lidināšanās lapotu koku vidū starp pirmskara mājām ar jocīgiem skatupunktiem ar "stikla" sienām un tā.
Rīt 90% no šīm atmiņām pazudīs.
Es zinu.
Un šī pieredze... TAAAADA Brīvība, TAAAAADS KOMFOrTS, TIK SILTI UN LABI, kaut arī Tai reālititātei bija Tās likumi, kuri bija tik loģiski un saprotami, piemēram, uzlidojot 15 stāvu mājas augustumā, kritu kā akmens, bet neizķīdu pret zemi, pusceļā līdz zemei sapratu kas jādara, un apturējos kritienā un lidoju atkal, bet man nav ne vārdu, ne krāsu, ne skaņu, lai te uzrakstītu, KAS BIJA
n JāDARA, KO ES IZDARĪJU...
Es jutos Tur tik laimīgs. Augusta gaiss, zaļas lapas, lidoju, skatījos uz cilvēkiem, viņi un viņas uz mani, kaut kā tik vibrējoši sarežģīti un vienlaicīgi viegli
Lucid Dreaming
thankful