sūds

kas tas par mazohismu. nogājā garām r. ar draudzeni, tas tik laimīgs, viņi saderinājušies. paskatoties sejās arī manī iemirdzēja tāda laimes un prieka (un cieņas!!) sajūta - uz mirkli atcerējos, cik ļoti man šis patika, un cik ļoti bija labais tēls, saule. un kas notiek tagad? izbaudu pilnīgu necieņu ar t. bet pagaidām vēl nav garlaicīgi. tikai pretīgi. pēdējās iespējas pēdējās robežas.. abiem patīk likt palikt "ar garu degunu". no otras puses - vispasaules loģika un taisnīgums ir manā pusē.