vakar redzēju neparastas gaismas debesīs - gaidīju, lai ielaiž mākslas telpā - pa to starp tālumā tās gaismas stāvēja "uz vietas", bet mirguļoja zaļas, zilas, violetas, baltas. Kā griežoties, Agādināja rombu debesīs, tik spožu, un nedaudz par zemu lai būtu zvaigze. Skatīos, brīnijos, jo jau kopšs bērnības ceru ko tīk vienkāršu redzēt - bet bija tāda laba sajūta. Nesen viņiem galvā pateicu: "Es esmu gatava". Ja esmu gatava redzēt, redzu to, kam agrēk neticēju ar cieņu. Tas bija par augstu virs jumtiem, lai būtu Rīga2014 starojošais objekts.