brīžos, kad mani pārņem pārliecība, ka viss ar aleksi saistītais ir sen aizmirsts, viņš sarunās atkal uzpeld. tad nemitīgi domās sēž, un ej nu izkrati no galvas ārā. baaah.
šādās sarunās saprotu, cik viņš ir liekulīgs, omg. veikli nepatiesus vārdus bārstot tad te, tad tur, lai tikai radītu ilūzijas par viņa.. uh.. perfektumu? muļķis. es viņu ienīstu :D