man atkal ir par daudz jādara. un klusībā ceru uz jaunām pārmaiņām, jo jau parādās iekāvēšana.. bezspēks.. tikai uz praktisko: ēšanu, gulēšanu, mazgāšanos, kārtošanu, tīrīšanu, sevis izklaidēšanu. man vajag kustību blakus. bet klusībā ceru, ka trešais dzīvokļa biedrs uzradīsies jau šovakar (nedeļu bijis prom) lai tik kādas pārmaiņas manī ievelk, pirms no jauna atkal ie-viļos depresijā.
...jo tā ar mani notiek, ja viena lieta aiziet sūdīgi, un nepaspēju sevi sa-vākt, aiziet viss pavisam čau.
hello bulimia. jā, patiesi.. atkal jābūt uzmanīgai.