vispār šitais karuselis izklausās ļoti dzirdēts, asocējās ar visām veģitatīvajām distonijām,,,
kaut gan man ir skaidrs, ka vienīgās manas problēmas ir ilgstoša, ilgstoša depresija un stress (šodien skaitīju, ka pirmoreiz smagi palika 8 gadu vecumā, lol, bet no tā brīža ne-zīmēju-šo) (piedzima brālis) (sāka mani vērtēt) (kā sabīne uzvedās ar brāli)(pirms tam man ļāva būt savā brīvībā)(kaktā lika spēlēt vijoli visu vakaru)(kliedza, sita)(vispār mani skolā arī apcēla)(meitenes īsti vairs nepieņēma, vairāk)(man gan bija forši puišu draugi, kuri lasīja grāmatas)(es mīlēju gadalaikus)(agrāk pirms tam tik ļoti mīlēju pastaigas)(ļoti mīlēju savu jauno audžu tēvu)(kuru aizvien ļoti mīlu)(ļoti daudz laiku pavadīju vienatnē ārā dabā)(mani fascinēja migla)(efejas)(lapas)(ķiršuziedi)(sūnas)(dzīvnieki)(īstenībā man liekas nekad nekas cilvēkā nemainās)
re man viss tas liekas normāli. katrs cilvēks tam cauri iziet, taču. bet kāpēc tas viss atstājis tādu iespaidu uz mani?