sajūtu dienassgrāmatas turpinājums

vnk WOW
...šitā nekad ar mani, man liekas, nav bijis
es vispār neko nekā nevaru sevi nokontrolēt.
a nē.
nāk apziņa apmēram atpakaļ.
woof.
...scary. es darīju darbības un sajutos no sevis pavisam sveša. nu ta, ka man ir iekšējais monologs, garš, garš monologs un domas, kas jādara, kāpēc jādara, plānu kalšana, nu, kā parasti, bet vispār nevaru savienoties ar kustību darbību domāšanu un izpildi. nevaru izpaust emocijas. nevaru būt radoša - nevaru nevienu savu domu izpildīt. ta kā es brauktu mašīnā, kurā neesmu šoferis.

nu jā, vispār šodien bija ļoti, ļoti stresaina diena, tas gan,,,
kāpēc pat negribās teikt, tēma vecā.<.>.<.>.<.> tik gari un tik daudz sanāktu skaidrot, jo doma tik ļoti nav vienkārša. nav vienkāršojama. īsākais iespējamais teksts būtu divi paragrāfi. tas, un vēl domas par skolu. šajā paragrāfā. šo paragrāfu nolieku plauktiņā.




///kāds vispār spēs uz mani paskatīties pēc visām šitām izbārstītajām izjūtām? cik elastīgs ir cilvēka prāts?