Nu, es apraudājos multenes par Šreku beigās. Pie kam pat skatoties to trešo reizi pēc kārtas. Un pēc filmas "Zvaigžņu putekļi" noskatīšanās, kad visa zāle metās ārā, es sēdēju savā rindā un pilnā kaklā raudāju. Nemaz nerunājot par kaut kādu ikonu izstādi, kurā nokļuvu tīri nejauši, un skatoties uz vairākkārtīgi palielinātu ikonas fragmentu - apustuļa kājām, asaras tecēja kā pupas. :)) Un tā varētu turpināt... :))