es tik un tā nesaprotu, kāpēc viss manī liekas tik nepareizs! man trūkst kaut kāds sevis pieņemšanas gēns? no tā visa paglābjos, tik mirklīgi sev iestāstot, ka viss ir baigi okei. īpaši jo pēdējā laikā tie brīži ir tik ļoti mirklīgi, ka paiet pilnīgi nemanot.