es sapratu, kāpēc es to visu daru - es vienkārši gūstu baudu no tā, ka esmu stiprāka par vājākiem, "labāka". es ceļu savu pašapziņu, un, kad būšu pilnveidojusi sevi līdz visiem konkrētās vides līmeņiem, kad man būs pavisam garlaicīgi, iešu tālāk. nevis otrādi. otrādi sanāk ļoti sāpīgi un neproduktīvi, jo tad ir grūti sev ticēt. to daži labi nesaprot, bet ai.
kā jau teicu, esmu liekule nr. 1.

ir lietas, kuras ir par sevi jāsaprot. laikam nepareizi tās teikt skaļi :)