mani reizēm nogurdina tas, ka es dzīvoju pēc nebeidzamās listes ar lietām ko darīt un ko izdarīt līdz... dzīves beigām :D tiešām apnīk domāt par to visu. gribas vairāk vienkārši ņemt un darīt, nevis izplānot, kad būs izdevīgāk, un gaidīt brīdī, kad man tas ies viegli un nepiespiesti...
tas attiecās uz visu, pat uz kleitas lāpīšanu vai skapja sakārtošanu, tikai pēdējā laikā līdz skolas uzdevumiem galīgi neaizsniedzos. vismaz ne brīvdienās. *yawn*
galīgi negribas, bet ļoti vajag man saprast un sakārtot ipodu: pagājušo nedēļ kaut kas nočakarējās un tagad viņš nelādē iekšā neko vairāk kā pirmo alfabeta burtu artistus (tikai 324 dziesmas, un pat tās jau man apnika.. visas uz A burtu :D) un uzkarās :/