Esmu bišķīt atsvešinājusies, bet man riktīgi vajag sajust draugus sev apkārt, konekšenu
(izmisīgi)

Es reāli mainos. Par to gan ļoti, ļoti priecājos, jo nu tā - mainos uz labu. Palieku veselāks kā cilvēks. Visādi pārsteigumi par sevi pēdējā laikā. Varbūt beidzot esmu tikusi pāri kaut kādam iekšējo sūdu levelam, ka beidzot spēju skatīties iekšup un arī vnk sēdēt ar sevi, pieņemt sevi tāda, kāda esmu (un tad noteik medžik!).
Jāpiebilst, ka vajā arī sajūta, ka lielo apstākļu dēļ, esmu uz lēnā nervy sabrukuma ceļa. But I can sit with that too.