Ak Tu neraža. Atnāk Lieldienu brīvdienas, bet vairāki gandrīz rezē man zvana / raksta par projektiem tā it kā es varētu veltīt sevi tiešu viņu radošajam darbam šajā atpūtas periodā. Viss ir pretrunā: darbs brīvdienā. Bet nu rezultātā es attopos ar 3h miegu un vārtīšanos pa gultu vairāk neguļam nevis tāpēc, ka esmu visu nakti strādājusi (tikai līdz 3:00), bet tāpēc, ka es visu nakti nestrādāju. Tas ir sviests un vairs neko negribās, tikai tik ļoti gribas lietas redzēt gatavas.

Izlēmu, ka lēnām jāsāk sevi ekstrahēt no pasniedzēja vides tieši tajā augstskolā, kur bišķīt vairāk maksā. Vairs nevaru visam pa virsu pavilkt mācības sestdienās.

Kad palasu latest posts, manas kadreiz pusaudzīgās cerības par cibu diezgan sagrūst.
Kad bijām jauni, tad te tusēja progresīvi domājoši ļaudis, tagad, ja palasa, visiem ir kaut kāda dzīves plāksne, kura ir vienkārši aizslēgta ciet, ar durvju sargu un permanento zīmi "Te mēs neiesim".