Viss ir sarežģīti. Un neskaidri.
Viena lieta gan, ir skaidra.
Pirmais solis labu lietu virzienā, ir mēģināt būt labam pašam pret sevi.

OK, Mamma. Alternatīva ir piedot, un sadzīvot. Bet kā var piedot kaut ko TĀDU, kura dēļ Tev būs ar to jācīnās visu atlikušo mūžu? Vai - vienkārši vairāk par to nerunāt. Nekad.

Also, kāpēc man ir tik ļoti bail tikt uzskatītai par dumju?