vakar ielauzos aukstajā bezsaules dzīvoklī un divas stundas skatījos bērnības foto

Palasīju savu Cibu ar kritisku aci. Joprojām jāteic, ka mani ieraksti ir depresīvi. Tāpēc turmāk (ar domu laboties) par katru nepatīkamo notikumu rakstīšu pretsvaram kaut ko pozitīvu, kas ir licis man priecāties.
Piemēram, vakar ar prieku nosūtīju gala variantus animācijas darbiņam, un vēl par uzstāšanos saņēmu balvu - "Meitene, kas nogrieza man matus" (Kristīne Želve).
Vakarā ņēmos ar jauno zvēru etsy projektu, bet dzīvokļa biedrs īsi pirms pusnakts atvilka meiteni mājās.
Tas mani satricināja, jo viņš pēdējā laikā 'uzvedās'. Virtuves grīda bija tīra. Bet viņa mocības man sagādā prieku jo viņš liek man mocīties ar dažādām savām darbībām. Paraudāju bišķ. Pietrūkst R., un mīļuma.
Šodien tikšanās par labdarības projektu bērnunamā.
Man pienāca melnās hennas konusi, jātaisa smuks dizains kā reklāmiņa :)
Šobrīd mājās esmu viena, tāpēc varu arī dziedāt. Veidojas jauna kompozīcija.
Ir garš saraksts ar veicāmiem labiem darbiem.
Un man ir medalus somā, un tulīt izmērcētos pelēkos zirņus likšu vārīties.