Kāpēc mani jānosauc par negatīvu? Kāpēc jāignorē manas izjūtas?

Labrīt, trešdiena 11. Februāris. Šodien es pamodos pēc trīs stundu miega, jo aizmirsu lēcas acīs un tās sāpīgi saķepa. Pēc tam izlasīju ziñu, kas lika man uzvārīties. Man ir grūti atzīt, ka pēdējā laikā uzvāros, bet es nemācēšu pateikt kāpēc. Tikai to, ka ir stipras lielas dusmas par to ko uzskatu par netaisnīgu.

bāc, tā karnevāla lieta.. laikam jāiet pirkt biļetes, saka ka būšu, bet sarakstā sevi neredzu.

Kaut es nemācētu nolasīt cilvēku domas. Tās mazās motivācijas vērstas pret mani ir tik absurdas, bet tik reālas, ka tās atkārtojas. es negribu par to domāt. pastāv interesantākas lietas par cilvēku savstarpējām attiecībām.

Esmu ļoti nogurusi no mentālās cīņas. Tuvojas bezdibenis.