Man ļoti nepatīk mans dzīvokļabiedrs. Es neesmu te lai viņu izklaidētu vai aprūpētu. Es gribētu viņam iesist.
Agrāk šī bija ideālā dzīvesvieta, bet šis cilvēks bija uzstājīgs, un es viņu ielaidu. Tā bija, ir un būs kļūda. Drīz viņš būs otrajā lielajā istabā. Varbūt tad viņš liks man mieru - bet taču nē! Viņš tāpat okupēs virtuvi uz vakariņu laiku, pat uz tualeti nevarēšu tad iet. Visdrīzāk, pat tad, kad atbrauks mans miļotais, tāpat šis smiesies - tikai par mums abiem. Mans dzīvokļabiedrs ir tāds bērns. Tā kā liels, izskatīgs, stulbs pusaudzis. Kā man gribētos viņam pateikt, ka viss, ko viņš ir uztvēris pasaulē, ir virspusējs, un katram no mums ir spējas izvēlēties savu dzīvi tieši tādu, kādu mēs vēlamies. Viņš būtu patīkamāks kā gejs. Es ļoti gaidu izvākšanos.