Kopš vakarvakara atkal kā bungas prātā sit 'es mīlu, tik ļoti mīlu'. Varētu ar to vien, un skatīties tukšumā, un smaidīt. Nu jau mazāk kā mēnesis atlicis.

Viens ganās tuvumā 0 paliek žēl, bet īstenībā nē.

Sabīn, saņemies. Man šodien tāds īstens fiziskais pagurums. Es atkal kavēju..