No vienas puses, es palieku stiprāka, no otras puses mani skumdina šīs paralēlās virtuālās dzīves. Laikam jāuzraksta gara vēstule, izdaiļota ar zīmējumiem. Ir tik nogurdinoši kļūt atkarīgam no fb smailijiem, un protams ka iztēles spēks reizēm aptrūkst, izsīkst.
Vēl vajadzētu piecelties, nomazgāt traukus, aiziet uz pastu pēc sīkpakas, sarunāt jauno mēģi, un doties uz māsas koncertu orķestrī, vecrīgā.
Viss jau labi. Vakar bija forši. Tik nezūd sajūta, ka cenšos kaut ko kompensēt. Tāpēc šovakar palikšu pie vecākiem, pamainīšu vidi.
