Festivāls noguris, festivāls izdevies; nu jau esmu tik atpazīstama, ka tā ir kā ģimene, kas ik reizi satiekās citā valstī, pilsētā. Daudz laika pavadīju vadājot jauno žurnālu pa galerijām un kafenīcām, bet arī novadīju bērnu vorkšopu, piedalījos viena projekta prezentācijā, arī zīmēju mūzikas performancē, arī šo to pārdevu. Beigās nejauši iepazinos ar vijolnieci, mēs pie alus glāzes apmainījāmies ar dzīvesstāstiem, un safanojāmiea par to, ka jāimprovizē kopā. Liekas, šis ir foršas draudzības sākums. Starpcitu, viens čalis beigās pa lēto man atdeva savu zoom h1.
