gulēju gultā un pēdas virspusē iedzēla lapsene. kā tā var gadīties.

izrunājām ar mammu visu zināmo ģimenes koku; kāja uztūkusi; ārā nepiedienīgi līst bet es jau apaļu stundu kavēju mēģi, un es nevaru saņemties braukt ar riteni, lai arī cik plēvēs būtu ietinusies.

es esmu dzīva, bet give & getā piedzīvoju kaut ko fantastisku aiz acu plakstiņiem. es nezināju, ka tiešām varu tā just. rīgā ir alkohols. negribu tik daudz alkoholisku iespēju. ikdienu sevi noindēt. un lūdzu piedodiet man, pirms sāku izplūst klišejās.
ps. šovakar mēģis 1. bija labs, mēģis 2. bija labs, bet es tāpat dzeru vīnu un pīpēju zaļa kā "vienmēr", kad viss ir manā varā