marinēt bet pabeigt kādu lielāku darbu pa dienu, bet mēģīnājumā izdziedāties, ā tas ir labi.

cilvēks, kas paliek par objektu.

vispār, man ir labi.

man nav nekas pret ēbrejiem (sevišķi tāpēc, ka manai vecmammai bija), tomēr pēdējā laikā ar biežāku apzinātu saskarsmi draugu lokā neviļus nonāku līdz secinājumiem un šajos vērojumos redzu, ka, kā reliģija, tai ir izteikta kopība, mērķtiecība. tā, ka gandrīz nevaru saprast, kāpēc. bet būdama Es, sāku jautāt kāpēc. kāpēc atšķiras no muļķīgajiem (piedodiet, tāda pieredze) kristiešiem. tā ir būtībā kaut kāda savu gēnu, dzimtas saglabāšana? kāpēc tas pastāvīgi neizdodas baltajiem, blondajiem latviešiem?