Visur manas mājas

lutinos. esmu viņā iemīlējusies, tikai bērnišķīgi, ne kaislīgi. turklāt es negibu būt klišeja, ir trauma no L., un nav jau viss jādara tikai tāpēc, ka ir iespējams. es to negribu. mana sirds staro.

Gribu kaut ko īstu, īstu

mjā, pirms gada jau redzēju, bet patīk
https://www.youtube.com/watch?v=7sj684zcmzw

turklāt tev ir jāsaprot, ka nevis man ir jāpārliecina sevi, bet man ir jāpārliecina šokētie cilvēki, ka + 20 kg divu gadu laikā ir okei (nerunājot par cēloņiem), un lai tā attieksme ik-uz-soļa mani neievainotu (taču vari badoties! kā žurnālos!), lai kāds garastāvoklis, lai cik es nolasītu pasīstamu/nepazīstamu cilvēku domas

dzīvošu pār 80

viss ko rakstu ir suds kapec lasat

kill me

saku, nemāku mājās nosēdēt vairāk kā 4 1/2 h, tad sākās "depressed shit"
nu kam to vajag, nu ne sevišķi man, un ir tik viegli iziet ārā.

Kļūstu ne tikai fiziski, bet arī mentāli atkarīga no citiem savā dzīvē. Paldies, ka esat. Nezinu, kāpēc man ir tā jācieš.

vakar/aizvakar ar mani runāja par ukrainu, tad naktī noskatījos https://www.youtube.com/watch?v=3iZVIfFOznk (kanāls, kam regulāri sekoju jau pusgadu), un man palika tik neomulīgi, ka nevarēju labi iemigt. zīmes, tās ir zīmes!

aiznākamnedēļ (27.) iešu peldēt. ja kāds ar mani - droši. turpmāk svētdienas pēcpusdienās iešu pluņčāties.