ir diezgan šmieklīgi, ka man aptuveni divas nedeļas lai sasniegtu augstāko pakāpiena punktu savā mūziķa karjerā, tā runā, tā kārto, tā dar, bet vajag izdarīt lai darīts un lai patīk un vispār - jādara.punkts

vēlviens cilvēks, kurš mani zinājis te cibā sen senos laikos, bet dzīvē iepazinis pēc tam, nesaistīti. var brīnītes, kā es rakstu ne tā kā izskatos vai uzvedos.

bum! jātic, ka esmu skaista, un kaut kā kādreiz pārstāšu pieņemties, un ka konstanti +1 nav nekāds dzīvotšķerslis. redzu, kādreiz tas nonāks nost.

jātic, ka man neizveidosies veselības problēmas, cistas, neriktīgi garā zarna, asteskauls kā kaut kas nejauks kopā ar alkoholismu (esmu holiķe), kas liktu man mirt samērā jaunai, varbūt aiz depresijas kā tādai krītošai zvaigzne.

vnk jātic, un būs.