par dienas pirmo pusi
šī metode mani noveda līdz asarām, jo šo sieviešu problēmas man neinteresēja, tomēr empātijas sajūta lika ciest. mamas klātbūtne arī nepalīdzēja, un grupa uzskatīja par nozīmīgu man pēc 3h uzprasīt, kāpēc raudu. Muļķe, viss nāca ārā, un protams ka tikai saņēmu attieksmi "tu jau vēl maziņā, un tev nevajadzēja te nākt ja tu negribēji". Es atkārtoju vairakkārt, ka mammas pēdējā pusgada ietiepība par to ka man ir jānāk (un es sapratu, ka no šī neizbēgšu ne ar kādiem strīdiem) ir tikai bijis kā fiziskais iemesls kāpēc es atnāku, jo protams ka man ir arī interese par baltajām raganām. visumā, galvenā ragana uz mani ļoti sadusmojās un teica, ka es ar viņu manipulēju, un visi nobijās no manas sievišķā-vīrišķā dabas un emocionālās dualitātes, principā visā šo sieviešu emocionāli personīgā procesā man bija tikai viena iespēja - sēdēt un meditēt pie sevis cietā krēslā. tas viss satricināja. būs miers, bet pamazām. saloku, nolieku plauktā.
es atgriežos pie pārliecības, ka visas emocijas ir ciešanas.
