Melna debess, zvaigznes, mirguļojošais sniegs. Plati plestās acis reizē redzēja visu, arī katru mazāko mirdzumu. Izpūtu siltu baltu gaisa mākoni, un brīnījos, kā šis liecina par manu fizisko esamību. Pieķēru sevi domājam, vai spokiem arī tā ir, ka tikai elpa vairs liecina par īsto pastāvēšanu?
Ir labi,
Dušu!

tomēr ļoti liels prieks par dzīvokļabiedreni. nejauši satiku kādu viņas kursabiedru, tagad saprotu nedaudz vairak par "pasauli", kurā dzīvo. kādos cilvēkos, kādā vidē. kas viņu veido tādu, kāda ir.

domāju par sevis aptetovēšanu.. jaunās krāsas pastā iestrēgušas jau 2. mēnesi :(

the world uttered a ripple