Slikts garstāvoklis - jākačājas 20 min. Works every time.

Laikam tā uztveru disrespektu: ja nevar cienīt kā kārtoju savu laiku...
It's like The Jūtīgākais Jautājums ko var man jautāt vai pasarg' pakaitināt
Galvā vizualizētu, kā piekauju to cilvēku.

Hm, jā, tagad strādāju. Naktī. Chīrs. Jo oktōbrī sasolīju daudz ko, bet pa vidu ņēmu to kas nāk viegli, un viss tuvojas kulminatīvām beigām. Tas ir jāciena. Nevar prasīt "Nu un kā tev iet ar visa paspēšanu?" kā pirmo, kamēr ciemiņi mājās. Man jādzen prom? Tā kā viņai draugu nebūtu.

Starpcitu, staigāšanu pa bāriem piektdienā esmu aizvietojusi ar wushu, un vīkendā to dzeršanu esmu aizvietojusi ar jaunu mūzikas grupu, kurā piedalos. Skaidrā. Man pieteikties spēlēt ar visiem 3 mūzikas projektiem LMA karnevālā!?

Laikam katram vajag kādu cilvēku, kura zvanu nomest 3jos naktī.

Liene: Nu, atpūties?
Es: Nē. Stādāju līdz 5iem vakar.
Liene: Es līdz 4iem :))) Pameditē, nodarbojies ar jogu, būs labi.
Es: Uzskatīšu šo dienu par neizdevušos.
Liene: Tad jau šī diena tev būs neizdevusies!
Es: Nē. Labi, attā. *uzliek skaļu mūziku un sāk strādāt*

Nesaprotu kāpēc viņai liekas, ka man jāmāca dzīvot uz būt saulītei. Un kāpēc viņa nekad neguļ un labāk "strādā", bet vēlāk runā par to, ka ir slinka un izlaidīga. Man patīk justies maksimāli labi/izgulējusies, jo neuzskatu ka dzīvē būtu jāvergo. Un tāpēc nepazīstu slinkumu. Bišķīt aizkaitināa, bet, kā teicu, uzskatīšu šo dienu par neizdevušos un vnk strādāšu. Nevaru uzticēties savām emocijām, kad neizguļos.