Kaut kā sev jāieprogrammē, ka nedrīkstu vairs neko uzņemties, vismaz ne divus mēnešus, kamēr viss krātais tiks izdarīts. Tad vienu atpūtai.

Man atkal ir iekaisis un asiņo vēders un ir diskomforts. Re, svaigēdāji var ēst daudz žāvētus augļus, bet acīmredzot es vēl nē. Nebija laika ēst ko citu, un tā varēju visu laiku uz kājām būt, žigla un modra. Par maz ūdens?
Pa dienu svīdu, nenormāli! Tagad gribu karstvīnu. Bet man jau tagad nepienākas.

Nē, muļķības. Tā ļoti ņēmu galvā, kad mani apvārdoja par darbaholiķi. Kādas blēņas, tā saukt manu tik nopietno darbību karjeras un vārda būvēšanā. Es jau nedomāju mūžīgi tā darīt. Es tagad strādāju, lai vēlāk manam darbam būtu lielāka vērtība. Turklāt palīdzēt mammai, draugiem un vegānismam - ir jāvelta atlikušais laiks, kas netiek veltīts skolai, naudai vai radošajai izpausmei.


man ļoti sāp vēders. ir pretīgi. Laikam pie ģimenes ārstes atkal jāpierakstās.

Rūgtumam atā